Tieši zemais vai nepietiekamais
atalgojums iespējams ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tiek veikta zemas kvalitātes izzinošā un zinātniskā darbība, kas raksturota kodeksa 1.8. punktā. Tāpat uzskatu, ka retos gadījumos,
pretstatā kodeksā noteiktajam, zinātniekam jāveic iepriekš minētā zemās kvalitātes izzinošā darbība tieši sociālo vajadzību un ierobežoto resursu dēļ.
Visbeidzot, nelielus iebildumus rada Zinātnieka ētikas kodeksa 1.9. punktā paustā ideja – “zinātniekam jāaizkavē neatbilstošas kvalifikācijas personu iekļūšana zinātniskajā pasaulē” –, kas
ir nelielā pretrunā ar 3.2. punktā izteikto – “Zinātnieks pulcē ap sevi skolniekus, māca viņus un iesaista pētījumos, rosinot jauno paaudzi aktīvai līdzdalībai pētnieciskajā darbā.” Lai gan, protams, visticamāk 1.9. punkts interpretējams kā ļaunprātīgu personu aizkavēšanu iekļūt zinātniskajā
pasaulē, piemēram, to pretendentu, kuri viltojuši, manipulējuši pētījuma rezultātus vai arī citādi pētījumus veikuši negodīgā ceļā, taču tikpat labi arī to, ka zinātnieks veic skolnieku izglītošanu un iesaistīšanu pētījumos var daļēji uzskatīt kā neatbilstošas kvalifikācijas personu veicināšanu iekļūt zinātniskajā pasaulē.…
