Īsi pirms nāves 44. gadā p.m.ē Cēzars par savu vienīgo mantinieku iecēla brāļa mazdēlu Oktaviānu (63. g.p.m.ē – m.ē.14.g.), kurš tolaik bija astoņpadsmit gadus vecs jauneklis un dienēja tēvoča armijā Ilīrijā, Adrijas jūras otrā krastā. Saņēmis ziņu par Cēzara nāvi, Oktaviāns steidzās uz Romu, lai paraudzītos, cik lielas izredzes uz troni. Drīz vien atklājās, ka nāksies biedroties ar diviem ietekmīgiem Cēzara draugiem - Marku Antoniju un Lepīdu. Visi trīs noslēdza savienību, kuras mērķis bija gāzt Cēzara slepkavībā vainojamā aristokrātu grupējuma varu. Izmantotās metodes par jaunajiem līderiem neko labu vis neliecināja.
Nesaskaņas izcēlās savienības ietvaros, un to galvenais iemesls bija Antonija nenovīdība. Cīņa izvērtās par sacensību starp Austrumiem un Rietumiem.…
