Latvijas Republikas Satversmes 100. pants paredz ka “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.” Taču, līdz ar jauno mediju uzplaukumu pēdējos 20 gados, vairāki šī panta aspekti kļūst apšaubāmi. Ir svarīgi saprast kā šo pantu var attiecināt pret mūsdienu digitālo vidi, it īpaši saistībā ar mūsdienu politisko klimatu. Kad mēs attiecinām šo pantu pret mūsdienu medijiem, rodas jautājums, vai vārda brīvību var atņemt un cenzūru – attaisnot, ja paustais ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām, kas noteiktas Latvijas Republikas Satversmē?
Cenzūra Latvijā ir ļoti sāpīgs temats. Bažas par cilvēku piespiešanu klusēt ir tiešas padomju savienības komunistiskā režīma sekas. …
