Ir tik daudz dzirdēts par latviešu leģionāru cīņām Kurzemē. Arī man, tāpat kā daudziem citiem, tās liekas apbrīnojamas, un es ar milzīgu pietāti izturos pret tiem cilvēkiem, kuri ir gājuši cauri šai ellei vairāk kā pusgadu, kuras laikā es, atklāti sakot, būtu salūzusi.
Man pašai bija interesanti iepazīties ar šo notikumu gaitu. Apzinos, ka Kurzemes cīņām ir pašām sava vēsture, ko nav iespējams aptvert visā pilnībā, jo to laikā izšķīrās tik daudz cilvēku likteņu: 230 000 vietējo iedzīvotāju, 150 000 bēgļu no citiem Latvijas rajoniem, kā arī 35 000 bēgļu no citiem PSRS apgabaliem, un, protams, 14 000 latviešu karavīru likteņi. Kurzeme visiem kļuva visiem par pēdējo patvērumu no boļševikiem, par cerību zemi:
“…izšķirsies mūsu mīļās zemītes Latvijas un mūsu pašu likteņi, saprotams, ka karavīrs nedrīkst nodoties tādām apcerēm, bet jādomā tikai par pienākumu. Man tomēr ārkārtīgi žēl visas Latvijas bēgļu tūkstošu, kas dzīvo ar tādām cerībām līdzi mūsu cīņām pret milzīgo ienaidnieka pārspēku.…
