Antīko morāles filozofu priekšstati par laimi

Kāda ir to galvenā atšķirība?
Sofistiskais dialogs- uzsvars tiek likts uz pārliecinošu runu un spēju pārliecināt citus. Sofistiskais dialogs norit vienā no diviem veidiem- eristiskais dialogs, antiloģiskais dialogs. Eristiskajā dialogā mērķis ir uzvarēt oponentu, izmantojot jebkuras pieejamās argumentu metodes, pat, ja tās nav patiesas vai loģiskas, to galvenais mērķis ir panākt uzvaru, nevis atrast taisnību. Otra veida, kas ir antiloģiskā dialoga uzdevums izrādīt citiem, ka neviens no argumentiem nav palnībā patiess, tādējādi novedot dialogu līdz neskaidrībai. Dialogs var veicināt dziļu domāšanu un iedrošināt cilvēkus sākt apšaubīt savas pārliecības, par kurām sākotnēji viņš bija iestājies, akcentējot domstarpības un neskaidrības. Bieži tiek izmantoti filozofiskos rakstos un debatēs, lai izceltu argumentu sarežģītību un diskutētu par tēmām, kurās nav viennozīmīga risinājuma. [1]
Sokratiskais dialogs-sarunas veids, kurā tiek atbildēts uz vairākiem jautājumiem , lai tiktu panākta vienprātība par konkrēto tēmu, šis dialogs prasa daudz pārdomu. Dialogs tiek sākts ar kādu universālu jautājumu, kas izraisa kritisku domāšanu, šim jautājumam ne vienmēr ir konkrēta pareiza vai nepareiza atbilde, bet tāda, kas liek raisīt domas. Līdz ar to var gadīties, ka viedoklis ir ļoti subjektīvs, nav iespējams izvērtēt atbildes objektivitāti. Lai veidotos Sokrātiskais dialogs ir jābūt sarunas koordinatoram un citam indivīdam vai grupai, kuri atbildēs uz koordinatora jautājumiem. Sarunas mērķis ir panākt vienpratību starp koardinatoru un īpašnieku, taču var gadīties arī tādas situācijas, kur sarunas biedri nevar nonākt līdz kopsaucējam līdz ar to, tad var apgalvot, ka mērķis netiek izpildīts. Abām iesaistītajām pusēm ir jāievēro vairāki priekšnoteikumi, lai saruna izdotos, viens no tiem ir atturēties no monologiem, lai abas puses var izteikties, lai notiek diskusijas starp iesaistītajām pusēm. [3]…