Romāna zvejnieki nedzīvoja tuvumā jūrai, tāpēc nozvejoto zivju tirdzniecība mēdza sagādāt problēmas.
Sākumā vienīgā zivju pārdošanas iespēja bija pārdot tās zivju uzpircējam vai arī pašiem vest tās uz Rīgu.
Zivju uzpircēji, gribēdami nopelnīt labu starpnieka peļņu, rīkojās visai netaisnīgi pret zvejniekiem. Kad jūrā bija laba zveja, un zvejniekiem zivis nebija kur likt, viņi zivis iepirka par smieklīgi mazām cenām:
„Uzpircēji tūlīt nosita cenu no lata uz četrdesmit santīmiem mārciņā. Sapirkušies tūkstošiem mārciņu lēto zivju, viņi nolika tās saldētavās uz ledus, lai pēc dažām nedēļām saņemtu piecsimts un vēl vairāk procentus skaidras peļņas. …
