-
Tīmekļa lapu pieejamības testēšanas raksturojums
6) Lapu satura secība
Problēmas apraksts: lapas satura secība ir neloģiska, jo koda sākumā būtu jāatrodas lapas būtiskākajai informācijai, kas ir katrai lapai unikāla (navigācijai, lapas galvenajam saturam), un tikai pēc tam būtu jāseko informācijai, kas katrā lapā atkārtojas, piemēram, kontaktinformācijai, valodu izvēles saitēm.
Problēmu novēršana
A) HTML kodā mazāk nozīmīgu informācijai jāseko pēc būtiskās lapas informācijas, bet vizuāli tos var izkārtot lapā ar CSS palīdzību (norādes standartos - G59, H4).
7) Izvēlne
Problēmas apraksts: izvēlne ir nesagrupētu saišu saraksts, tāpēc lietotājiem ar asistējošām tehnoloģijām tās ir grūti izlaist, lai nokļūtu līdz lapas galvenajam saturam.
Problēmu novēršana
A) Izvēlne ir atbilstoši jāatzīmē arī HTML kodā, izmantojot sarakstu veidošanas elementus ul un li elementus, kas palīdz sagrupēt vairākas saites, kas seko vienai otrai, padarot lietotājiem ar asistējošām tehnoloģijām tās vieglāk izlaist. (norādes standartos - H50).
…
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan diskusijas par vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Taču, ņemot vērā interneta straujo attīstību, ne mazāk būtiski ir domāt arī par virtuālās vides pieejamību. Diemžēl lielākoties IT speciālistiem nav plašu zināšanu par šo jomu, turklāt parasti uzņēmumi, kuriem tiek izstrādātas lapas, par šo problēmu neinteresējas. Vēl būtiskāk atzīmēt, ka šai problēmai uzmanību pārāk maz pievērš arī publiskajā sektorā – pašvaldību un valsts sektora mājas lapās. Taču arī cilvēkiem ar invaliditāti ir ļoti būtiski piekļūt informācijai par valstī pieejamiem pakalpojumiem. 2010. gada 31. martā Latvijā ir stājusies spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Konvencija, līdz ar citiem principiem, paredz arī informācijas vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti. Īpaša nozīme kā informācijas avotam tiek pievērsta interneta videi. Atbilstoši ANO konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām 9.pantam „Pieejamība”: 1. Lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās, dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, lai vienlīdzīgi ar citiem nodrošinātu personām ar invaliditāti pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, un citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos.