Valsts, kurā dzimu, valsts, kurā augu, dzīvoju un dzīvošu - Latvija. Valsts, kura pēc manām domām ir visbagātākā. Nevis ar naudu, bet gan ar savu rotu - kalniem, upēm, ezeriem, jūru... Valsts, kur cilvēkiem vienmēr darba pilnas rokas, kur cilvēki nepazīst slinkumu un augstprātību. Es sajūtu tautas mīlestību pret savu dzimteni. To apliecina kopība, ko izjutu "Lielās talkas" laikā To apliecina daudzi labie darbi Latvijas mūža garumā.
Varbūt cilvēki nemaz tik bieži neapdomājas par to, cik tomēr labi ir dzīvot Latvijā. Mēs varam priecāties par to, ka visapkārt nav rūpnīcu, gaiss ir tīrs. Latviešiem ir arī ļoti paveicies ar to, ka tuvumā ir jūra. Un, protams, arī ar to, ka gadā piedzīvojam visus 4 gadalaikus.
Man ir žēl to cilvēku, kuri nesajūt Latvijas dotumus un brauc dzīvot uz citām valstīm domājot, ka tur būs labāk. Varbūt tikai tad, kad viņi kādu laiku tur nodzīvo, saprot, cik labi tomēr ir dzīvot Latvijā.
Es lepojos ar to, ka Latvijas tautai ir visvairāk tautasdziesmu, dainu. Man prieks, ka latvieši tās spēj tik ilgi saglabāt.
Es lepojos ar to, ka Latvija, kaut arī maza valsts, ir pilna talantīgu cilvēku, aizraujošu notikumu un neatkārtojam vietu.
Un es mīlu savu Latviju, lai arī kāda tā būtu. Man nevajag sniega kalnus. Man nevajag okeāna ūdeņu. Nevajag svelmainu karstumu dienām un naktīm. Man vajag Latviju. Un lai kur es brauktu, lai kur es ietu, es vienmēr atgriezīšos savā dzimtenē. Savā tēvzemē. Mājās. Latvijā! |
