Mana Latvija.
Izdzirdot vārdu Latvija, rodas neskaitāmi jautājumi. Šis vārds vienmēr ir izraisījis mūsos emociju virpuli, ko tas tuvākajā mūsu dzīves laikā netaisās atstāt novārtā. Ar katru dienu mēs kļūstam spēcīgāki gan miesā, gan garā, un mūsu emocijas seko mūsu pēdās. Jau izsenis latviešu tauta bijusi aktīva un radoša. Tā bijusi vienota. Tieši šis ir galvenais iemesls, kāpēc ik pa 4 gadiem latviešu tauta sapulcējas Mežaparka lielajā estrādē, lai svinētu mūsu tautas brīvības un vienotības svētkus- Dziesmu un deju svētkus.
Kas es esmu Latvijā? Var likties, ka neesmu nozīmīgs. Tomēr mēs katrs esam sūtīti tieši uz mūsu zemi, uz mūsu Latviju, lai izpildītu kādu uzdevumu. Neizprotu līdz galam cilvēkus, kuri, krizdami savā mantkārībā, aizbrauc uz citām valstīm, tā teikt „piepelnīties”. Šie cilvēki nevēlas atzīt savu valsti, savu tautu, savu zemi par savējo. Mums jābūt stipriem, jāmeklē labais tajās lietās, kuras dotas mums jau piedzimstot un bijušas jau pirms mums.
Kādai ir jābūt Latvijai manās acīs? Tai ir jāpaliek vismaz tādai, kāda tā jau ir, ja mainīties, tad tikai uz augšu. Tā vienmēr paliks manā sirdī kā mana pirmā un vienīgā. Iespējams, izmaiņu gadījumā tā var kļūt atkal nebrīva, bet tā vienmēr būs stipra un apspiedīs nemiera cēlājus, jo tās tauta stāvēs kā drošs mūris, pārliecībā, ka būs stiprāki par jebkuru nelaimi.
Kā Latvija man palīdz? Tā pastāv par mani, atbalsta mani, uzmundrina manu dvēseli cīņā pret pasaules kairinājumu. Ikvienam cilvēkam būtu jābūt kādam aizstāvim, vai vismaz tam pēdējam salma galiņam pie kā pieķerties, lai nenoslīktu pasaules okeāna dzelmē. Ja jūties vājš, zini, es vienmēr būšu tev līdzās, jo mēs taču esam viena tauta. Kā tauta mēs būsim visi par vienu un viens par visiem. Mēs turēsimies kopā un neļausim citām tautām pārņemt mūsu valsti. Šajā procesā Latvija stāvēs kā stiprs un drošs mūris un mūs sargās, ja mēs tai atlīdzināsim ar to pašu un ja tai būs pārliecība, ka tā tiešām būs.
Ko es vēlos saņemt no Latvijas? Vēlos šeit iegūt izglītību, vēlāk apprecēties un izveidot ģimeni. Vēlos, lai mūsu valoda rotā vēl daudzu grāmatu lapas, lai tā nenorimst ļaužu tenku sadursmju brīžos. Vēlos, lai ikviens, kas piedzimis Latvijā, šo brīnišķīgo valsti arī uzskata par savu Latviju un nepamet to. Vienmēr liksies, ka var jau būt labāk, bet, ja būtu labāk, vai nebūtu mazliet garlaicīgi?
Novēlu ikvienam palikt šeit. Cienīt apkārtējos, sākot ar savu ģimeni, ar saviem mīļajiem, visbeidzot- cienīt mūsu valodu un latviešu vērtības. Neizrādīt necieņu pret Latvijas ģērboni, himnu un karogu. Dievs dos svētību Latvijai tikai tad, kad mēs to vēlēsimies saņemt, tāpēc uzmanīsimies, lai kādu rītu pieceļoties neattaptos, ka ir jau par vēlu.
|
