Latvija ir valsts, kurā es piedzimu. Valsts, kurā es augšu. Valsts, kurā es mācos. Valsts, kurā es strādāju. Valsts, kurā es sagaidu vecumdienas, un valsts, kurā es nomirstu.
Uz zemes ir iekārtots tā, ka vienreiz tu varēsi piedzimt un vienreiz nomirt. Šādi notiek ar katru cilvēku uz pasaules. Bet Latvijā mēs piedzimstam kā svarīgas personas viens otram. Latvija ir ļoti krāšņa valsts. Tā izdod kokus krūmus krāsainas puķes zaļu zāli. Un ir pilna ar pilīm un vecām muižām. Mūžam skaistās druvas, meži, upes, bišu sanēšana vasaras laikā, rudzu lauki tas viss tevi dara tik vārdos neizsakāmi skaistu. Latvija ir bagāta ar audzētu labību augļiem un dārzeņiem. Ar savu kultūru un valodu. Brīnumainiem ticējumiem un lieliskiem nostāstiem. Daudzkrāsainu vēsturi un ilgiem gada soļiem uz neatkarību. Daudzām skanīgām balsīm un lieliem vispārējiem nozīmīgiem svētkiem, kurus sauc par Dziesmusvētkiem. Protams, ar lielu patriotismu uz savu dzimteni savu tēvu zemi. Ar milzīgu prieku, atbalstīdami savu dzimteni pat maznozīmīgās lietās. Ar vienbalsīgu skatu uz Latvijas himnas vārdiem „Dievs svētī Latviju, Mūs` dārgo Tēviju.” Latvijas pilsonis valstij var kalpot ar to, kas ir manās spējās. Mēs visi kopā esam kā Latvijas kodols, kas satur visu Latvijas būtību. Latvija bez mums nav nekas. Mēs savu valsti darām skaistu, tīru un patīkamu katram, kas ieceļo Latvijas valstī. Latvijai ir skaista galvaspilsēta Rīga. Latvijai ir četri interesanti novadi: Zemgale, Kurzeme, Vidzeme, Latgale. Katrs no tiem ir ar kaut ko īpaša. Zemgale ar saviem zaļajiem līdzenumiem, mežiem, muižām un laukiem. Kurzeme pazīstama ar zivsaimniecību. Vidzeme pazīstama ar Gauju. Latgale pazīstama ar vairākām peldvietām, ezeriem.
Katrs var būt lepns ar to, ka dzīvo Latvijā. Lepns ar to, ka tā ir viņa dzimtene, vieta, kur tēvu tēvi cīnījās par to, lai mums būtu brīva Latvija.
|