LATVIJA- septiņi burti, trīs zilbes, viens vienīgs vārds, taču izsaka tik daudz. Latvija ir mana bērnība, pirmā skolas diena, pirmā mīlestība, draudzība, prieks, sāpes ,smaržas, domas un vēl tūkstošiem lietu. Ikviena lieta, kas man ir nozīmīga, saistās ar manu dzimteni, jo šeit es esmu piedzīvojusi skaistākos savas dzīves mirkļus.
Var jau teikt, ka Latvija nav nekāda sapņu zeme un ir cilvēki, kas neizpratnē rausta plecus un nesaprot, ko es šeit saskatu.Te nav augstu kalnu, krāčainu upju, naftas atradņu vai meteorītu krāteru, Latvijā nesastapsi ne krāšņos flamingo, ne plēsīgos tīģerus un vari pat nepūlēties meklēt skaistās orhidejas vai varenās sekvojas, taču te ir kas īpašs un ikviens, kas šeit dzīvo un sauc Latviju par savu dzimteni, to zina. Šī zeme apbur-apbur ar ceriņu smaržu pavasaros, ar piena ceļu vasaras debesīs, ar miglu agros rudens rītos un egļu skuju smaržām gadu mijai tuvojoties. Latvija-tas neapšaubāmi ir kas īpašs un man ir prieks, ka varu būt daļa no tā!
Sešpadsmit savas dzīves gados esmu tā saaugusi ar Latviju, ka grūti būs mani no tās šķirt. Šī zeme jau sen vairs nav tikai vieta, kur esmu dzimusi. Nu jau tā ir daļa no manis un šo daļu es nevēlos pazaudēt.
Kas zina, kurp mani aizvedīs dzīve? Varbūt es Austrālijā vērošu ķenguru dejas vai varbūt gozēšos saulē Havaju salās??? To rādīs laiks, taču, lai kur arī es atrastos, es vienmēr paturēšu prātā, ka man ir vieta, kur atgriezties. Un te mani nekad neatraidīs, jo zinu, te ir mana dzimtā zeme. Te ir Latvija!
|
