Kāds cilvēks man kaut ko pastāstīja. Es nezinu vai viņa mērķis bija likt mums to kādam atstāstīt, bet ja tā bija, tas viņam noteikti ir izdevies!
Reiz dzīvoja ļoti gudrs cilvēks. Visi ļaudis nāca pie viņa prasīt padomu un idejas kaut kam jaunam. Bet kur ir labais, tur arī seko ļaunais. Kādu dienu ļaunais cilvēks sāka runāt ar sevi: „ Kāpēc visi cilvēki prasa padomus tam – labajam? Kāpēc neviens nenāk pie manis? Vai tad es esmu tik ļauns un negodīgs? Pagaidiet! Kā būtu, ja es šim – labajam uzliktu pārbaudījumu, nu tā, lai visi cilvēki saprot, ka viņš nav tik gudrs kā no sevis iedomājās? Es noķeršu pļavā tauriņu un turēšu plaukstās. Tad es viņam likšu atbildēt vai viņš ir dzīvs, vai miris. Jā viņš atbildēs, ka dzīvs, tad es ar delnām viņu saspiedīšu un parādīšu, ka viņš ir miris, tad visi domās, ka viņš nav gudrs. Ja viņš atbildēs, ka viņš ir miris, es palaidīšu plaukstas vaļā un visi redzēs, ka viņš ir dzīvs. Ārī tas man der!”
Kad ļaunais bija pļavā notvēris tauriņu, paņēmis plaukstās, viņš devās pie gudrā un labā ar savu uzdevumu. Protams, pie gudrā jau stāvēja liels cilvēku pūlis un prasīja padomus. Tad skaudīgais un ļaunais ierunājās parādot savas plaukstas, kurās noslēpts gulēja taurenis: „Gudrais, atbildi man lūdzu! Man rokās ir taurenis. Viņš ir dzīvs vai miris?” Tad gudrais paskatījās uz viņu un atbildēja: „Viss it tavās rokās!”
|