Pirms stāstu par sevi Latvijā, derētu noskaidrot, kas tā Latvija vispār ir? Domāju, ja cilvēkam pajautātu, kas ir Latvija, vairumam pirmā atbilde būtu – vienkārši valsts. Kārtīgāk padomājot par to, kas ir Latvija, varētu iegūt daudz dažādu atbilžu. Man Latvija ir maza valstiņa Ziemeļeiropā, kurai nav sevišķi paveicies. Lūk! Jau tagad redzams, ka esmu līdzīgs vairumam latviešu, atbildot uz jautājumu – kas ir Latvija? Tomēr nedaudz mans viedoklis ir atšķīries vienmēr. Es ar to lepojos. To, ka Latvijai līdz šim nav paveicies nav paveicies, var redzēt pēc vēsturiskiem notikumiem, kā arī pēc tagad notiekošajām aplamībām valsts iekšpolitikā un ārpolitikā. Ne velti ir izveidots portāls, kurā ir miljons iemesli, kāpēc Latvija ir ‘’labākā’’ valsts pasaulē. Tajā ir uzskaitītas ļoti daudz muļķību, kuras Latviju padarījušas tādu, kā tā ir.
Ja mūsu valstiņai vispārīgi nav paveicies, tad tas nenozīmē, ka tās tautiešiem arī jābūt nelaimīgiem vai neveiksminiekiem. Viss ir atkarīgs no cilvēka paša, katrs var justies labi vai slikti tur, kur kāds cits jūtas pretēji. Es Latvijā esmu tāds kā vidusmēra pilsonis. Runājot par veiksmi – tā man ir pa pusei, bet man pietiek, lai es justos laimīgs. Protams, visas politiskās cūcības, aplamie likumi, situācijas ir nomācošas un nebūt nepalīdz man būt laimīgam. Bet ne jau vienmēr vajadzīgs materiālais labums, lai kļūtu laimīgs pilsonis. Man ir labi te – Latvijā, jo man ir mani tuvie un mīļie cilvēki, kas manu dzīvi šeit padara krietni vieglāku un patīkamāku. Jaukākais ir tas, ka viņiem tas sanāk neko nedarot. Es Latvijā dzīvoju, mācos izklaidējos – daru visu to pašu, ko citi cilvēki. Man tas patīk.
Es Latvijā esmu labs iedzīvotājs, vismaz labojies. Tagad es vairāk cienu Latviju, jo, piemēram, ejot pa ielu, kur nav konteineru, es apēstās šokolādītes papīriņu nenometu zemē, bet gan paturu kabatā, lai izmestu tuvākajā miskastē. Tādejādi vismaz kaut ko es varu darīt, lai Latvija kļūtu labāka. Saprotu, ka tas ir nieks salīdzinājumā ar visiem latviešiem, bet kādam taču ir jāsāk. Un vēl ļoti svarīga lieta – es Latviju vienmēr atbalstu kādās sporta spēlēs un jūtu tai līdzi dažādos pasākumos kaut kur ārpus Latvija. Es to nedaru klātienē, bet mājas pie televizora. Kad ir kāda hokeja spēle, es vienmēr no visas sirds jūtu līdz mūsu izlasei, pat skaļi kliedzot. Līdzīgu cilvēku man ir daudz, bet man ir prieks, ka ar savām neparastajām īpašībām un ieradumiem es varu būt latvietis un kaut vai kādā maz mazītiņā veidā palīdzēt mūsu valstij kļūt labākai.
|
