Es esmu dzimusi Latvijā, mani vecāki, vecvecāki piedzima, dzīvo un strādā Latvijā. Es esmu latviete, mani vecāki un vecvecāki ir latvieši. Es esmu lepna par to, ka esmu latviete un esmu dzimusi Latvijā. Es esmu viena maza, mazītiņa daļiņa no savas tēvzemes un Latvija ir neatdalāma daļa no manis. Latvija nav tikai maza valtiņa lielajā pasaules kartē, tā ir mana tēvzeme. Latvijā ir dzīvības un zaļumu pilni meži, debeszili ezeri, Dzintara jūra- tāda skaistuma nekur cittur nav. Gluži kā gads ir sadalīts 4 gadalaikos, arī mūsu Latvijai ir 4 novadi. Vidzemes augstajos kalnos Dievs pēc smaga darba piesēž un atpūšas. Kurzemes baltajā smilšu liedagā eņģeļi ceļ smilšu pilis, bet sāļajā jūras ūdenī nomazgājas. Zemgales zaļajos līdzenumos Ūsiņš savus zirgus izskrieties laiž, bet Latgalē, Zilo eseru zemē Māra spoguļojas dzidrajos ezeru spoguļos.
Mūsu senči cīnijās par Latviju. Viņi veica dižus darbus, lai nosargātu savu tēvzemi un tāpiederētu mums, latviešiem. Es savā tēvzemē jūtos droši un bezbailīgi.
Mūsu tauta ilgus gadus ir cietusi no krievu, zviedru , vācu un citu tautu apspiestības. Es varu būt laimīga, ka varu runāt savā dzimtajā valodā, svinēt 18. novembri ar sarkanbaltsarkani plīvojošiem karogiem, Ziemassvētkus, ar baltu, mīkstu un pūkainu sniegu, Jāņus ar pļavā lasītām jāņzālēm un Lieldienas ar raibām olām un pūpolu zariem pie gultas.
Pašlaik es mācos, tomēr vēlāk, pēc izglītības iegūšanas sterādāšu Latvijā. Es kļūšu par daļu no Latvijas nākotnes un palīdzēšu savai dzimtenei augt un pilnveidoties.
Katrai zemei svarīgākais ir tās tautas mīlestība. Tas nozīmē, ka galvenais ir cilvēka vēlēšanās padarīt savu zemi skaistāku, labāku, attīstītāku. Lai arī kur dzīves ceļi mani vestu, Latvija manā atmiņā vienmēr paliks ar savu skaisto dabu, zilajiem ūdeņiem, jaukajiem cilvēkiem un pozitīvo attieksmi. |
