ES - MINISTRU PREZIDENTS

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

25.01.2010.

Manuprāt, ministru prezidenta amats ir ļoti atbildīgs. Ministru prezidenta faktiskie pienākumi ir noteikt valdības politikas virzienus un radīt vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu. Ministru prezidents ieceļ valsts ministrus, kā arī tā pārraudzībā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Informācijas analīzes dienests. Tāpēc arī pamatā var uzskatīt, ka ministru prezidents ir atbilstīgs par svarīgākajām norisēm valstī. Manuprāt, prezidentam ir jābūt lojālam gan pret tautu, gan pret saviem darba kolēģiem. Ministru prezidentam jāprot diplomātiski atrisināt jebkuru problēmu vai konfliktu. Tikai gudrs un izglītots cilvēks var ieņemt šādu amatu.
Kā jau zināms, pašreizējais Latvijas Ministru prezidents ir Valdis Dombrovskis, kurš savā amatā nācis, lai izvestu Latvijas valsti no esošās krīzes. Par šo krīzi mēs varam pateikties „trekno gadu” ministriem, piemēram, Aigaram Kalvītim un Indulim Emsim, kuru nekontrolētā darbība un absurdie lēmumi ir noveduši mūsu valsti līdz absolūtam ekonomiskajam pagrimumam. Protams, nevar vainot tikai atsevišķas personas, jo neapdomīgi lielos kredītus ņēma patērētāji un neviens politiķis atklāti neaģitēja kredītu ņemšanas nepieciešamību. Tomēr jāatzīsts, ka arī politiķiem par to jāuzņemas liela daļa vainas, jo tieši viņi var noteikt kredītu apjomus. Kā pozitīvu piemēru jāmin Igaunijas valstsvīru apdomīgo lēmumu, ierobežot kredītu ņēmēju tiesības, nosakot stingrus likumus un kredītu apjomus, kuri nesasniedz neapdomīgus naudas apmērus. Es kā ministru prezidente pieturētos pie Igaunijas kredītpolitikas parauga, kurš paredz ierobežojumus privātajiem kredītņēmējiem, piemēram, privātīpašumu iegādei. Šie ierobežojumi izpaužas kā īpaša uzmanība kredītņēmēja finansiālajam stāvoklim. Kredīts tiek izsniegts atbilstoši reālajai iespējai to ilgtermiņā atmaksāt. Diemžēl „treknajos gados” Latvijā kredīti tika izsniegti bez īpašas piesardzības. Vēl es sekotu Igaunijas paraugam, daudz vairāk kredītus izsniedzot tieši finanšu institūcijām. Loģiski spriežot, ja privātpersonām tiktu izsniegti viņu finansiālajam stāvoklim atbilstoši kredīti un ja, izsniedzot uzņēmumiem kredītus, tie spētu pilnvērtīgi attīstīties un atbilstoši atalgot savus darbiniekus, rastos aktīva naudas cirkulācija. Nauda no kredītņēmēja tiktu ieguldīta uzņēmumā, līdz ar to darbinieki saņemtu atbilstošas algas, ar kuru palīdzību tie spētu veiksmīgi atmaksāt paņemtos kredītus. Savukārt, ja darbiniekiem, labā atalgojuma dēļ, būtu stimuls aktīvi strādāt, arī uzņēmuma peļņa būtu pietiekami liela, lai tas būtu spējīgs veiksmīgi nokārtot kredītsaistības.
Ja es būtu ministru prezidente, es censtos Latvijas valsti izvest no krīzes ar jau izmēģinātiem un drošiem paņēmieniem, par paraugu ņemot ASV rīcību Pasaules ekonomiskās krīzes laikā trīsdesmitajos gados. ASV valdība izvērsa plašas sociālās un ekonomiskās reformu programmas krīzes apkarošanai. Neaizmirstot Latvijas lauksaimniekus, es izdotu likumus, kuri palīdzētu lauksaimniecības attīstībai. Noteiktu lielākas subsīdijas un pabalstus, kuru apjomi stimulētu lauksaimniekus iepirkt jaunu tehniku un apstrādājamās zemes, kā arī uzlabot esošās. Pašreiz noteiktie ES normatīvi par tai atbilstošo produkciju ir izputinājuši lielu daļu no mūsu lauksaimniekiem un to saimniecībām. Es ieviestu atbilstošus un lauksaimniekiem izpildāmus normatīvus, pēc kuriem gan lielsaimniecības, gan niecīga lauksaimniecības uzņēmuma īpašnieks gūtu spējīgs realizēt savu produkciju Latvijas tirgū. Lai veicinātu Latvijas produktu pieprasījumu tirgū, es samazinātu importu līdz minimumam, lai cilvēki būtu spiesti pirkt Latvijas preci, tādā veidā palīdzot gan paši sev, lietojot dabīgu un veselīgu pārtiku, gan arī Latvijas lauksaimniekiem, pērkot viņu preces. Protams, būtu nepieciešama arī tirgus konkurences sadale, lai visiem darboties gribošajiem strādniekiem būtu iespēja realizēt savus produktus. Kā arī vajadzētu padomāt par rūpniecības atveseļošanu, investējot jaunu rūpniecības uzņēmumu izveidē. Uzņēmumi piedāvātu daudzas darba vietas, atbilstošu atalgojumu un Latvijā ražotu preci. Pats galvenais noteikums- lai preces cena atbilstu tās kvalitātei. Runājot par uzņēmumiem, pamatā tiem būtu jāpieder valstij, lai nauda ieplūstu valsts kasē un no tās būtu iespējams atbalstīt citas Latvijas struktūras. Protams, es atbalstītu arī ārvalstu investoru intereses mūsu valstī, bet tiktu stipri ierobežotas, priekšroku tomēr dodot pašmāju uzņēmējiem un investoriem.
Manuprāt, ļoti svarīgi jebkuras valsts iedzīvotājiem ir just, ka valdība rūpējas par viņiem un ieinteresēta viņu labklājībā un izaugsmē. Lai panāktu šādu situāciju, es ieviestu progresīvo nodokļu sistēmu, kuras pamatprincips būtu gan ekonomiski attīstīto, gan mazāk attīstīto pilsoņu labklājība. Kā jau zināms, fiskālā politika nosaka, ka visiem jāmaksā nodokļi, bet šī progresīvā nodokļu politika sadalītu nodokļus attiecībā, ņemot vērā personu reālos ienākumus. Mazāk pelnošā persona būtu apmierināta ar samērīgajiem nodokļiem, pēc kuru nomaksas nerastos situācija, ka lielākā daļa algas ir nomaksāta nodokļos. Vairāk pelnošajām personām salīdzinoši nodokļi būtu augstāki, bet, ņemot vērā viņu ienākumus, nodokļu apjoms neradītu ievērojamu iztrūkumu šo personu budžetā. Lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, ir jādomā par dažādiem pabalstiem un atvieglojumiem mazāk nodrošinātajai sabiedrības daļai. Katrai veiksmīgai un ekonomiski attīstītai valstij ir nepieciešama spēcīga un izglītota jaunā paaudze. Es kā ministru prezidente piešķirtu atbilstošus pabalstus dažādām mazāk aizsargātām sociālajām grupām, piemēram, jaunajām māmiņām, invalīdiem un pensionāriem. Pašreizējā pensionāru situācija Latvijas valstī ir gaužām neapskaužama, pabalsti un pensijas ir niecīgas. Tā kā cilvēkiem būtu stabilas darba vietas un atbilstošas algas un nodokļi, viņiem atliktu vairāk naudas resursu, kurus noguldīt vecumdienām – pensiju fondos. Es ieviestu bezmaksas izglītību un samazinātu studiju maksas, ieviešot vairāk budžeta vietu Latvijas augstskolās, tā stimulējot jauniešus palikt dzimtenē. Veiksmīgas valsts pamatā ir kopības sajūta, patriotisms. Ja cilvēki justu, ka ir vērts strādāt, ka viņu pūles tiek novērtētas un atalgotas, cilvēki daudz vairāk uzticētos valdībai un pašai Latvijas valstij.
Kā jau minēju, Latvijas ministru prezidentam ir jābūt godīgai un lojālai personai. Arī pašam valdības aparātam tādam ir jābūt. Cilvēkiem jāaizmirst sava savtīgā daba un jādomā arī par citu cilvēku labklājību. Uzskatu, ja valstī būs godīgi atalgojumi, kuri ir atkarīgi no padarītā darba, nevis no ieņemamā amata prestiža, tad visi, gan sētnieks, gan ministru prezidents, godbijīgi pildīs savus darba pienākumus un jutīs gandarījumu par paveikto. Manas idejas kādam varētu šķist utopiskas, bet personīgi man tās šķiet realizējamas, protams, tikai ar pašaizliedzīgu un patiešām godīgu cilvēku darbu. Mans ieteikums pašreizējajai valdībai būtu vadīties pēc veca un labi zināma principa – gudrais mācās no citu kļūdām, muļķis – no savējām.

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W1853 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W1853 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.