ES- MINISTRU PREZIDENTE

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

27.01.2010.

Mēs dzīvojam parlamentāriski demokrātiskā Latvijas Republikā, kurā viens no nozīmīgākajiem valsts vadīšanas amatiem ir ministru prezidenta amats. No prezidenta ievēlētās amatpersonas, ministru prezidenta, mēs, vēlētāji, vienmēr sagaidām spēcīgu un atklātu valdību, kas strādātu tautas un vēlētāju labā, bet Latvijā pēdējos divos gados, sakarā ar pasaules ekonomisko krīzi un valdības neefektīvo darbību, uzticība valdībai un ministru prezidentam ir strauji zudusi, vai izzudusi vispār. Katram rodas jautājums – kam jānāk pie varas, lai mūsu valsts iedzīvotāju dzīves līmenis uzlabotos? Arī es esmu domājusi par šo jautājumu, un esejas gaitā izklāstīšu savas domas par valsts vadīšanu.
Kādam ir jābūt ministru prezidentam mūsdienu demokrātiskā valstī? Cilvēkam, kas atrodas šajā amatā ir jābūt gudram, izglītotam, ar augstākās izglītību atestātu , ar darba pieredzi politikā un ekonomikā, harizmātiskam, sabiedriskam, atklātam, drošam, pašpārliecinātam un stingram savos lēmumos. Tātad es kļūtu par ministru prezidenti tad, kad būtu gatava atbilst šīm prasībām, kas ,manuprāt, ir ļoti nozīmīgi. Man ļoti svarīgi būtu iegūt atbilstošu izglītību, lai ar savām zināšanām es efektīvi un veiksmīgi spētu vadīt un uzraudzīt valdību. Ļoti svarīgs aspekts ir darba pieredze. Cilvēks, kuram agrāk nav biju tieša darba pieredze politikā vai ekonomikā, nebūs spējīgs veiksmīgi strādāt valdībā, kā, piemēram, grāmatvedis nevar operēt cilvēkus, tā, piemēram, ārsts nevar vadīt valdību. Cilvēkam ministru prezidenta amatā ir jābūt kompetentam un zinošam. Nosvērtība, saskarsmes spējas un objektivitāte ir jebkura laba un izglītota politiķa īpašības. Pēc manām domām ministru prezidents nedrīkst būt iesaistīts jebkādā politiskā partijā, jo tad viņa rīcība un lēmumi būtu mazāk ietekmējami no politiskajām partijām. Es, kā ministru prezidente, ieturētu neitralitāti, un tādējādi lēmumus nepieņemtu balstoties uz partiju savtīgām interesēm, un būtu mazāka iespēja mani apsūdzēt kādas konkrētas partijas plānu atbalstīšanā. Tāpat es uzstātu uz to, lai arī ministru amatos, atrastos amatpersonas, kas būtu neatkarīgas un nebūtu iekļautas kādā politiskā partijā, jo bieži vien, tā vien liekas, ka ministri savos amatos strādā nevis savas nozares un valsts labā, bet gan savas politiskās partijas interesēs.
Valdības vienmēr tiek kritizētas un salīdzinātas ar iepriekšējām valdībām. It īpaši ekonomiskās krīzes laikā, Latvijas valdības katru darbību un lēmumu vēro „kā zem lupas”, gan eksperti, gan mēdiji, gan visi Latvijas iedzīvotāji. Vairāki eksperti, piemēram, politologs Andris Runcis un Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka šā brīža valdība, ar Valdi Dombrovski, kā ministru prezidentu, priekšgalā pieļauj iepriekšējo valdību kļūdas, bet arī pozitīvām iezīmēm. Runcis kā pozitīvu iezīmi pašreizējās valdības darbā minēja, ka atšķirībā no Ivara Godmaņa, kurš gribēja viens pats risināt visus jautājumus, Valdis Dombrovskis liek strādāt nozaru ministriem. Vienlaikus, eksperta vērtējumā, ministri turpina lietot emocionālus paziņojumus, taču reālus darbus neveic. Šī, manuprāt, ir lielākā problēma, kas pastāv valdības darbībās. „Tukšu salmu kulšana” Latvijai un tās iedzīvotājiem neko nedos. Valdībai vajadzētu rīkoties operatīvāk un veiklāk, bet tajā pašā laikā pārdomāti un nosvērti. Es, kā ministru prezidente, rūpētos, lai valdība lēmums pieņemtu pārdomātāk un pēc iespējas ātrāk, taču apzinos, ka reālajā dzīvē viss tik vienkārši nav. Es valdību un ministru prezidentu varu salīdzināt kā orķestri un diriģentu. Lai atskaņotu skaistu, melodisku, skanīgu un klausītājiem patīkamu skaņdarbu, diriģentam un orķestrim ir jābūt harmonijā. Diriģentam ir jābūt prasīgam, zinošam un sarežģītās situācijās jāprot rīkoties ātri un adekvāti. Savukārt orķestrim ir jābūt elastīgam, jāprot uzklausīt savus biedrus, jābūt vienotam un saprotošam, jāklausās lai skaņdarbs skanētu tīri un patīkami. Bieži jāmēģina un visiem kā vienam ir jānāk uz mēģinājumiem. Ja kāda no orķestra instrumentu grupām sāk neieklausīties pārejos, neapmeklēt mēģinājumus un izcelties no pārējā orķestra, visa sabalansētība un saprašanās momentā pazūd, un skaņdarbs vairs nav klausāms un baudāms. Tieši tāpat ir reālajā dzīvē, tādēļ es, kā valdības galva, rūpētos par to, lai visi ierodas uz valdības sēdēm, ar izņēmumu tikai tad, ja kāds no ministriem ir slims. Par nepamatotu neierašanos darbā, tiktu atvilkta konkrēta naudas summa no ikmēneša darba algas. Lai sabalansētu partiju savstarpējas nesaprašanās, es partijām noteiktu biežākas satikšanās reizes to savstarpējām debatēm, jo tikai caur dialogu un izrunāšanos „aci pret aci” var atrisināt interesējošos un strīdīgos jautājumus.
Viena no mūsu valdības problēmām ir noslēgtība un noslēpumainība. Šīs saskarsmes problēmas starp valdību un Latvijas tautu noved pie pārpratumiem, pārsteigumiem, meliem, tukšiem priekšvēlēšanu solījumiem, konfliktiem un streikiem. Pats sāpīgākais jebkuram cilvēkam ir nodevība un piekrāpšana. Tieši šajā grūtajā krīzes laikā, mums būtu jārod spēki uzticamā valdībā, kas mūsos ieviestu cerību un būtu atklāta un darbspējīga, taču viss šobrīd ir gluži otrādāk. Mēs jūtamies nodoti, piekrāpti, apmānīti, apzagti un apmuļķoti. Pēdējā gada laikā, Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši daudz ko – pensiju samazināšanu, pievienotās vērtības nodokļa pacelšanu, imigrantu skaita pieaugumu, bezdarba līmeņa strauju pieaugumu un trūkumu. Skatoties ziņas televizorā, paklausoties ziņas radio vai lasot avīzēs vai internetā, katru dienu uzzinot kaut ko jaunu par Latvijas milzīgo ekonomisko krīzi, valdības lēmumiem un cilvēku izmisumu, tā vien bail domāt, ko vēl tuvākajā nākotnē sagaidīt. Ar savām zināšanām politikā un ekonomikā , ko esmu ieguvusi politikas un ekonomikas stundās, es esmu sapratusi, ka ir lēmumi, kurus es, kā ministru prezidente, būtu izpildījusi savādāk. Manuprāt, nepareiza ir daudzo nodokļu pacelšana, jo tieši nodokļu maksāšanas nespējas dēļ, daudzi uzņēmumi, organizācijas, kas būtu spējušas darboties un valsts kasē dot naudu, bankrotēja. Daudzo uzņēmumu un organizāciju bankrots, un darbinieku skaita samazināšana palikušajos uzņēmumos un organizācijas, strauji pieauga bezdarbnieku skaits. Kopš šā gada sākuma bezdarba līmenis Latvijā bija otrais augstākais Eiropas Savienībā, kas novembrī sasniedzis 14,7% , bet 2007.gadā un pagājušā gada pirmajā pusē tas bija bijis starp zemākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā vidēji visās Eiropas Savienības valstīs. Cilvēku dzīves līmenis Latvijā strauji ir krities. Ekonomikā un politikā viens kļūdains lēmums var sākt veselu nozaru sabrukumu ķēdi. Es nebūtu palielinājusi tos nodokļus, kas saistīti ar ražošanu, lauksaimniecību un tirdzniecību, jo tās ir tieši tās nozares, kas valstij dod vienus no vislielākajiem ienākumiem. Atbalstot Latvijas tirgotājus, ražotājus un lauksaimniekus, būtu labs stimuls Latvijas ekonomikas stabilizēšanai, jo liekot vien augstākus nodokļus ekonomiku nenostabilizēt. Es meklētu nozares, kurām varētu piesaistīt ārzemju investorus, piemēram, Latvijas tūrismā un ražošanā. Līdz ar to, pēc manām domām, proporcionāli palielinot nodokļus, nebankrotētu tik daudz uzņēmumu un, līdz ar to, nebūtu tik augsts bezdarba līmenis. Visus lēmumus un darbības censtos veikt pēc iespējas raitāk, bet pārdomāti. Par lēmumu pieņemšanu laicīgi informētu sabiedrību un mēdijus. Atklātība būtu mana prioritāte, jo tā ir atslēga uz saprašanos ar iedzīvotājiem, jo tautas atbalstītai valdībai ir vieglāk strādāt un pieņemt lēmumus.
Rakstot šo eseju, nonācu pie secinājuma, ka veiksmīgas politikas un ekonomikas pamatā ir sadarbība starp valsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valdību. Šī veiksmīgā sadarbība rodas tikai atklātības un sapratnes apstākļos. Krīzes laikos, rodoties problēmai un šķēršļiem, mēs tā īsti redzam savas valsts politiķu spējas, darbības un lēmumus . Cik nu tie ir pareizi šajos laikos, lai spriež kvalificēti politoloģijas un ekonomikas speciālisti, bet es varu apgalvot vienu –ministru prezidenta amats apvieno pilnīgi visas nozares, kas uzliek ļoti lielas prasības un koncentrēšanos. Tikai ministru prezidents vai tikai valdība nebūtu rīcībspējīga, jo ministru prezidentam vajag komandu, kas viņam palīdz un valdībai ir vajadzīgs vadītājs, kas visu uzrauga un kontrolē. Galvenais posms visā politikā esam mēs, vēlētāji, tieši mēs ievēlam cilvēkus, kas turpmāk spēles lielo lomu Latvijas politikā un līdz ar to arī mūsu visu dzīvēs, tādēļ ir ļoti svarīgi būt politiski aktīvam un iet uz vēlēšanām, jo tas ir katra pilngadīga Latvijas pilsoņa pienākums. Arī mums pašiem ir jānes atbildi, par to kas šobrīd notiek mūsu valstī. Es domāju, ka nākotnē, ar labas izglītības palīdzību un interesi par politiku, es būtu spējīga kļūt par ministru prezidenti, bet es zinu, ka tas prasa stingru nervu sistēmu un stabilitāti dzīvē, man vēl daudz kas līdz tam dzīvē ir jāsasniedz. Varbūt arī mani vārda un uzvārda iniciāļi kādreiz būs redzami saistība ar ministru prezidenta amatu, bet tikmēr es vēlu mūsu valdībai un ministru prezidentam spēju atrast risinājumu šā brīža situācijai un to veiksmīgi realizēt, un Latvijas iedzīvotājiem nezaudēt patriotismu un neskatoties uz krīzes laikiem turpināt mīlēt un cienīt Latviju.

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W1874 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W1874 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.