ES – MINISTRU PREZIDENTS

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

27.02.2010.

Sveicu jūs, dārgie Latvijas iedzīvotāji! Gribu ar prieku paziņot, ka no šīs dienas es esmu jūsu jaunais Ministru prezidents! Latvieši, tā diena, kad jūsu dzīve būs patieši laimīga, labklājīga un stabila ir jau daudz tuvāk. Ar manu palīdzību Jūs un jūsu bērni vairs nepazīs izsalkumu, bezgalīgu naudas trūkumu un bezizejas izmisumu! Es panākšu ka Latvijas dzīves līmenis būs tuvs vadošvalsts līmenim. Mēs uzlabosim savu iekšējo un ārējo ekonomisko politiku tā, ka katrs kovbojs no Orizonas štata pazīs Latviju, kā pasaules stiprāko un attīstītāko valsti.
Latvijā ir pienācis laiks pārmaiņām. Valdība, kura jau sen diskreditējusi sevi, nevar tikt galā ar jaunajām nosacījumiem, kurus diktē globālie notikumi pasaulē. „Mums ir pārāk maz pieredzes”, viņi apgalvo. Vai tūkstoš gadu, kad cilvēks dzivo un šīs zemes, ir par maz? Globalizācijas procesi, kuri attīstās mums apkārt – tas arī ir nepietiekams, lai nepieņemtu muļķīgus lēmumus, kuriem vajadzētu uzlabot tautas labklājību, bet kuri tikai palielina briesmas valstī? Vai nav dīvaini, ka mūsu salīdzinoši mazajā valstī ir vairāk nekā 40 politisko partiju, un tomēr valdība nevar pretoties ikdieniskām ekonomiskām problēmām? Vai tiešām šajā politiķu armijā nav neviena pieteikami talantīga un gudra cilvēka? Ir! Bet kāpēc tad viņi nevar tikt pie varas? Es tiku, bet tā vara ir iedomāta, šķietama. Tāpēc ka sabiedrības iekārtai trūkst reformācijas. Tā demokrātija, kura eksistē Latvijā, neļauj realizēties labiem cilvēkiem, tā ir iestigusi pagatnē, kad apstākļi pasaulē deva . iespēju Latvijas ekonomikai pacelties un pilitiķiem nostiprināties savos stāvokļos. Vairāk šīs stāvoklis neder. Ticiet man, es zinu, kā to uzlabot. Bet man vajadzēs jūsu palīdzība, godājamie latvieši. Laiks celties un atcerēties, ka mēs esam atbildīgi par mūsu valsts nākotni, par mūsu bērnu labklājību. Viens cilvēks jau nevar neko izdarīt ar to nekrietnu birokrātiju un tiem simts cilvēkiem, kuri, mājīgi sēž Saimā, demagoģē par politiku.
Jūs vēl domājat, ka es esmu melis un neko nesaprotu? Tad es piedāvāšu dažus salīdzinājumus, kā varētu saglabāt mūsu valsti kas tiek tagad iznīcināta .
Mēs visi zinam, ka mūsu valsts atrodas ekonomiskā iedobumā. Saskaņā ar makroekonomikas teoriju, ir 2 iespējas, kā uzlabot valsts ekonomiku šaja situācijā: īstenot stimulējošo monetāro un fiskālo politiku. Lai attistītu ekonomiku, vajag stimulēt piedāvājumu un pieprāsījumu. To var izdarīt tikai ar valsts iejaukšanos tirgū. Stimulējošā fiskalā politika palielina kopējo pieprasījumu, dod iespēju attistīties mazajam un vidējam biznesam, tātad palielina kopējo piedāvājumu. To realizē ar nodokļu samazināšanu un valsts izdevumu palielināšanu. Angļu ekonomists Džons Meinards Keins 1936. gadā izstrādāja Kopējā pieprasījuma teoriju, kas palīdzēja uzlabot ekonomiku daudzās valstīs kurās bija „Lielā depresijā”. Mēs tagad arī esam tādā „Lielā depresijā”, varbūt pat lielākā, nekā ASV 30-jos gados. Vajag atkārtot šo brīnīšķīgo paņēmienu, nevis palielināt PVN no 18% līdz 24% un samazināt algas skolotājiem, tātad palielināt nodokļus un samazināt valsts izdevumus.
Stimulējošā fiskālā politika paaugstina naudas pieprasījumu un procentu likmi. Tā nav efektīva, ja nebūs palielināts naudas piedāvājums. Tas tiek īstenots ar stimulējošo monetāro politiku, kura pazemina procentu likmi un palielina inflāciju. Tas notiek ar Latvijas banka palīdzību, kura palielina naudas daudzumu apgrozībā. Zema procentu likme palielina ārzemes investīcijas, kas arī stimulē inflāciju. Valstī ar vāju ekonomiku nevar kontrolēt naudas daudzumu un valūtas kursu vienlaicīgi, tāpēc vajadzēs izveidot brīvi peldējošo lata kursu un vairs nepiesaistīt to pie cita valsts kursa. Saskaņā ar Filipa līkni, starp inflāciju un bezdarbu ir apgrieztā sakarība, tātad bezdarbs samazinājas, piedāvājums aug un mēs visi esam laimīgi.
Ja pat mūsu tagadējā valdība pēc dažiem gadiem varēs stabilizēt ekonomiku, kas līdz tam laikam notiks ar valsti? Visi labākie zinātnieki, lielāka daļa skolēnu – visi aizbrauc uz ārzemēm. Skolotāji jau tagad spiesti aiziet no sava darba zemas alga dēļ. Rezultāts – slikti izglītota paaudze. Un šiem cilvēkiem vajadzes atdot Valsts parādu ko aizņemas šodienas valdība.
Es, kā Ministru prezidents Latvijā, nevaru viens veikt šīs kritiski vajadzīgās pārmaiņas. Valdība, kura padarīja mūsu dzīvi mocīgu, nepieļaus jauniem uzskatiem realizēties. Paliek tikai atbrīvoties no tās. Ar spēku. Ar mūsu kopīgiem spēkiem. Laiks revolūcijai! Vajag glabt mūsu Latviju! Visi, kuriem nav vienaldzīga mūsu bērnu nākotne– ierakstiet savu vārdu Jaunās armijas karavīru sarakstā! Tikai kopā mēs varēsim uzbūvēt jauno, laimīgo dzīvi mūsu Dzimtenē Latvijā!

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W2025 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W2025 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.