„ES – MINISTRU PREZIDENTS”   У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

28.02.2010.

Eseja „Es – ministru prezidents” Ministru prezidents Latvijā ir viena no visietekmīgākajām politiskajām personām, lai neteiktu, pati galvenā. Ja vēl ņem vērā, ka tieši ministru prezidenta alga ir tā augstākā visā Republikā... Latvija ir bijusi bagāta valsts ar ministru prezidentiem. To te bijis vairāk kā prezidentu un valdību – pirms un pēckara Latvijā tādus var saskaitīt 21, ja neņem vērā faktu, ka daži pamanījušies tikt ievēlēti arī vairākkārt. Ja es tagad teiktu, ka ļoti vēlētos kļūt par ministru prezidentu, tad es melotu. Kāpēc ne? Tik liela alga, lielisks amats.., kur gan ir problēma? ‘’Nē!’’ tāpēc, ka tā ir arī milzīga atbildība. Tevi redz un tavus lēmumus vērtē visi. Tevi ienīst un pat būtu gatavi nogalināt tie, kuru interesēm neesi izpaticis. Tu vari būt cik vien labs cilvēks vēlies, bet nekad nebūsi visiem pa prātam. Pat tavi draugi un tuvākie paziņas uz tevi neskatīsies kā uz vienu no savējiem, tu vienmēr būsi ārpus viņiem, tu būsi Ministru Prezidents... Var jau būt, ka tās ir tikai manas iedomas, bet tā nav dzīve, ko es kārotu, pēc kā tiektos. Bet es nekad neteikšu ‘’nekad’’. Šodien es nevaru zināt, kurp dzīve mani aizvedīs. Un var jau būt, ka pēc gadiem tieši man būs jāsēžas ministru prezidenta krēslā un jāpalīdz savai valstij. Dzīve ir pārsteigumu pilna... Ja nu liktenis mani būtu turp aizvedis, es straumei necenstos pretoties, un pieņemtu šo amatu kā Dieva dāvanu. Mans vienīgais un augstākais mērķis būtu kļūt par visu laiku labāko Latvijas ministru prezidentu. Protams, diez vai kāds no bijušajiem ministru prezidentiem, ieņemot šo amatu, ir domājis kļūt par sliktāko. Un tas, ko es saku varbūt tagad izskan visai utopiski, bet es no sirds ticu, ka, ja es tiešām censtos, man tas būtu pa spēkam. Es uzskatu, ka jebkurš darbs, ko darām, ieguldot tajā sirdi un dvēseli, atmaksājas un nes augļus. Es esmu savas zemes un valsts patriots. Man nav vienalga, kas šeit notiek. Vislielākās bailes, kas mani pārņem saistībā ar šo amatu, ir tās, ka mani ideāli varētu sašķīst kā ūdens šalts pret materiālās pasaules zemūdens rifiem. Diemžēl naudai šajā pasaulē ir nozīme. Ja man tā neko nenozīmē, tad es nevaru to pašu teikt par apkārtējiem. Dažkārt es domāju, cik pasaule būtu burvīga vieta, ja neviens un nekad nebūtu iedomājies izgudrot naudu. Tieši nauda šķeļ sabiedrību bagātajos un nabagajos, paēdušajos un tajos, kas cieš badu... Tomēr, lai gan es nevaru mainīt pasauli, es varu naudu izmantot labiem mērķiem. Esot par ministru prezidentu, tev ir arī savi plusi. Tava balss nav tukša runāšana. Ja arī tu nevari uzreiz padarīt pasauli labāku, tu tomēr vari censties. Darot mazos darbus, pieņemot pareizos lēmumus, tu vari darīt diženos. Būt par ministru prezidentu tā ir dāvana un sods. Viss atkarīgs no tā, kāds cilvēks tu esi. Tu vai nu tiec varas samaitāts, vai arī izmanto sev piešķirto varu taisnības vārdā. Ministru prezidents ir tautas kalps. Un tieši tāds ministru prezidents vēlētos būt es. Tāds, kam pirmajā vietā ir tautas un tikai tad savas intereses, tāds, kas gluži kā mūks var atdot visu sevi tautai. Nav vērts darīt darbu pavirši. Ja es ko uzsāku, tad es to daru ar vērienu un punktuālu precizitāti. Ja es kļūtu par ministru prezidentu laikam Latvija dabūtu pamatīgi trūkties. Es darītu visu iespējamo, lai mūsu valsti padarītu par lieliskāko pasaulē jebkurā jomā. Es neliktos mierā līdz nebūtu panākusi to, ka Latvija zeļ un plaukst. Bērnībā es allaž sapņoju kļūt par Latvijas prezidenti. Ne jau varaskāre tam par iemeslu. Es esmu pārliecināta, zinu, ka Latvijai vajag tādu kā es – cilvēku ar sirdi, cilvēku, kas mīl savu zemi. Tagad jau esmu sapratusi, ka prezidents Latvijā visu nenosaka un nepieņem visus svarīgos lēmumus. To dara ministru prezidents. Savā ziņā es apbrīnoju Kārli Ulmani – ministru prezidentu, kurš, kļuvis par valsts prezidentu, savās rokās spēja noturēt visu valsti. Viņš vienā personā apvienoja ministru prezidenta un prezidenta varu un pienākumus. K. Ulmanis ziedoja sevi Latvijai, un tas atmaksājās, padarot Latviju par augsti attīstītu un konkurētspējīgu valsti. Ja es kļūtu par ministru prezidentu, tieši ar tādu degsmi es gribētu strādāt. Man pat šķiet, ka man būtu jākļūst par ministru prezidentu. Pavisam vienkārša iemesla dēļ – es varbūt nevaru, bet GRIBU gan mainīt pasauli. ‘’(..)Bet it kā tēraudu asmens trīts. Ir cilvēka nopietna griba(..)’’, saka Aspazija. Dodiet tik man iespēju, un es kļūšu par visu laiku labāko Latvijas ministru prezidentu!

Оценка публики:

Для того, что-бы оценить эссе:

• Зарегистрированные пользователи Atlants.lv (авторы) могут оценивать эссе бесплатно, для этого нужно авторизироваться;
• Незарегистрированным пользователям необходимо отослать СМС с текстом AT W2041 и оценку от „1” (наименьшая оценка) до „5” (наивысшая оценка) на номер 1800, например, AT W2041 4. Услуга доступна клиентам LMT, Tele2 и Bite. Цена СМС: 0,50 €.

Назад