Kas man rūp?
Katram cilvēkam uz šīs pasaules ir kaut kas svarīgs, par ko viņš uztraucas un domā. Tāpat kā dzīvniekiem, tā arī cilvēkiem vajag, lai par viņiem kāds parūpētos un gādātu, neatstātu novārtā un pievērstu uzmanību.
Tāpat kā man un visiem citiem cilvēkiem, ir patīkami, ja kāds par Tevi parūpējas un gādā, tāpēc manā dzīvē ļoti svarīga ir ģimene un cilvēki, kas ir ar mani un apkārt man. Katru dienu neapzināti, bet es domāju par cilvēkiem, kas ar viņiem notiek un ko viņi dara, tas parāda to, ka bez savas ģimenes un draugiem nevaru. Katru cilvēku uztrauc tas, kas ar viņu notiek un ar viņa ģimeni, bet visvairāk, manuprāt, cilvēkam rūp tieši tas, kas ar viņu notiek un viņa mīļajiem cilvēkiem. Nezinot, kur atrodas sirsniņai mīļš un tuvs cilvēciņš un tas, ka neatrodas blakus man, jo vairāk vēlos zināt visu, visu kas ar viņu notiek...
Tāpat ļoti vēlos zināt, kas notiek ar manu māsiņu bērnudārzā, vai viss ir labi, ko viņa dara, vēlos to visu zināt, jo acīmredzot uztraukums man ir par viņu.
Katra cilvēka prātu kaut kas aizņem, ar lielākām vai mazākām domiņām, bet viņas tur ir un cilvēki ir tieši tie, kas uztraucas par otru un sev apkārt notiekošo, atšķirībā no dzīvnieciņiem...
Neticu, ka pasaulē ir tādi cilvēki, kuri ne par ko neuztraucas, jo tā tas nevar būt. Savā ziņā, tas ir ļoti labi ,ka cilvēkiem ir par ko uztraukties un domāt, tā vismaz cilvēks domā arī par citiem, ne tikai par sevi. Un tas ļauj viņam padomāt arī par to, kas notiek apkārt dabā un visā pasaulē.
Protams, ka mani ne tikai ģimene rūp, bet arī tas viss, kas notiek pasaulē, jo lielākā vai mazākā mērā tas mani arī skar, un par to jādomā ir. Nevar cilvēks aprobežoties tik ar sevi, jo tāpat viņam būs jādomā par visu ko citu, ja ne viņā skars tās lietas, tad dzīve pati viņu skars.
Man ļoti svarīgas ir attiecības ar vecākiem, jo no viņiem esmu atkarīga un negribu, lai mūsu starpā būtu nesaskaņas, tāpēc necenšos viņiem pārāk iebilst un neklausīt, jo tas ne pie kā laba nenovedīs un kā jau visiem jauniešiem ir labāk, ja attiecības ar vecākiem ir labas nekā otrādāk. Katram jaunietim, kas dzīvo pie saviem vecākiem ir jāpieņem vecāku noteikumi un likumi, tā tas ir arī ar man un ļoti daudz citiem jauniešiem. Tāpēc klausu savus vecākus un viņi man uzticas, tāpēc arī nekad neesmu īsti izjutusi neuzticību sev no vecāku puses un to, ka viņi man kaut ko aizliegtu.. Protams, ka ir lietas pret, kurām viņi ir kategoriski pret, bet arī es to labi zinot, nekad nejautāju un nedaru tādas lietas, jo pati zinu kāda būs atbilde.
Zinu arī tādus jauniešus, kas kategoriski neklausa savus vecākus un pretojas viņiem kā vien var, bet visi vecāki tak saviem bērniem vēl tikai to labāko un aizliedzot kaut ko, viņi tikai cenšas pasargāt no nezināmā savu bērnu.
|
