Visiem cilvēkiem kaut kas „rūp”, arī es neesmu izņēmums – man arī kaut kas „rūp”. Bet kas man „rūp”? Es to sapratu pirms neilga laika – kad bija sācies mācību gads. Tātad man rūp:
Mācīties skolā ar katru mācību gadu paliek grūtāk un grūtāk. Pabeidzot devīto klasi, mani draugi, kuri jau tajā laikā mācījās desmitajā, teica man, ka desmitajā klasē būs viegli mācīties, tur mēs varēsim atpūsties... Kad es atnācu uz desmito klasi, ar katru mācību dienu, mācīties kļuva grūtāk un grūtāk. Tad es sapratu, ka tas nav normāli, kad skolniekiem jāpavada daudz laika, sēžot pie grāmatām un burtnīcām.
Vēl devītajā klasē mums ar daudziem skolotājiem bija sarunas par grūtībām skolā. Mums katrs skolotājs stāstīja, ka ar nākamajiem gadiem apmācība būs vieglāka un vieglāka, bet ar katru gadu paliek grūtāk un grūtāk. Tagad vēl skolās notiek mācību reforma, kas, kā es domāju, padarīs skolēniem skolas dzīvi vēl grūtāku. Es tā domāju tāpēc, ka jau nākamajā gadā viens no mūsu priekšmetiem, kurš nav viegls, dalīsies uz trim, kuri, manuprāt, nebūs viegli. Mēs jau tagad pavadām daudz laika skolā, bet nākamgad skolniekiem, kuri mācīsies desmitajā klasē, vajadzēs skolā pavadīt par divām stundām nedēļā ilgāk nekā mums. Manuprāt, būtu labāk ieviest atkal tādu priekšmetu, kā astronomija. Man visi teica, ka tas ir ļoti interesants priekšmets. Bet izglītības ministrija domā, ka labāk sadalīt citus priekšmetus uz diviem vai trim. To saku ne tikai es, bet arī citi – mani draugi un tie, kas jau pabeiguši skolu.
Mācīties paliek arvien grūtāk un grūtāk, bet kā būs ar mūsu bērniem? |
