CILVĒCĪBA, CIEŅA, MIRKLIS.

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

14.11.2007.

Uz jautājumu , kas tev rūp , mēs bieži atbildam ar vienaldzību , melojam , izsakām rūpes par globālām , sabiedrībā aktuālām tēmām , lietām. Tas liek aizmirst mūsu īstenās rūpes , un tad nākas dzīvot ar šīm mākslīgajām rūpēm , kuras mums radījuši citi , bet reizē arī mēs paši.
Manā dzīvē , es uzskatu , ir trīs galvenās rūpes : cilvēcība , cieņa , mirklis.
Vai bez cilvēcības var dzīvot ? Vai , būdams bez cilvēcības , esi dzīvs? Un , ja vēlies būt dzīvs , vai vari būt tāds bez cilvēcības ? Uzskatu , ka cilvēcība ir kā rakstura iezīme , kura ļauj izzināt cilvēka iekšējo būtību. Domāju , ka cilvēcība mūs vieno , liek palīdzēt citiem , neatstāt līdzcilvēkus bezizejā un , ja tāda ir radusies , tad palīdzēt. Man rūp cilvēcība , jo tā liek izturēties ar cieņu pret cilvēkiem un tiem pret tevi.
Man rūp cieņa , jo tā ir īpašība , kura cilvēkam liek izturēties pret citu kā pašam pret sevi. Bez cieņas , domāju , ikviens justos nedrošs , nepietiekošs , piespiests pie zemes bez spēka , lai pieceltos.
Es vēlos pastāstīt par kādu vīru. Viņa vārds ir Andris , cilvēks , kuram ir prāvas naudas summas bankas kontā , paziņu lērums , liela ietekme.
Andrim ir viss , ko cilvēks vien var vēlēties , viņam nav jāuztraucas par nenomaksātiem elektrības rēķiniem vai jāiepērkas veikalā , papildus praktizējot matemātiku.
Andris vada uzņēmumu , ikdienā viņš saskaras ar problēmām , kuras jārisina nekavējoties , viņa dzīves ritms ir salīdzināms ātrgaitas vilcienu. Andrim interesē tikai materiālas vērtības , par to , kāds ir cilvēks , viņš spriež no tā , ar kādu auto viņš pārvietojas un kādas firmas drēbes tiek vilktas. Kā jau uzņēmuma vadītājam , Andrim tiek lūgti atvaļinājumi , tos viņš sniedz ilgtermiņa , bez apmaksas un iespējas atgriezties.
Andrī ”kvēlo” cilvēcība un cieņa , viņš spēj dāvāt bezpajumtniekam divdesmit latus , iepriekš tos saplēšot un saņurcītus iemetot sejā. Viņš katru gadu piedalās labdarības pasākumos , sūtot bāreņiem dāvanu maisus , kuri piepildīti ar makulatūru , kura tikko izdabūta no papīra smacinātāja , tā viņš ietaupa līdzekļus ,
neizmantojot pārstrādes uzņēmuma atkritumu savācēju pakalpojumus.
Man rūp mirklis , jo tas , pēc manām domām , veido lielāko daļu mūsu dzīves. Mēs katrs dzīvojam noteiktiem mirkļiem , notikumiem , kuri izkrāso mūsu dzīves.
Domāju , ka mirkļi ir tie , kas dod mums stimulu dzīvot , tie ir kā Ziemassvētku dāvana no vecākiem , gaidīta , bet neparedzama.
Es dzīvoju uz to dienu , kad satikšu viņu. Bez viņas es eksistēju. Šie kopā pavadītie mirkļi ir tik spēcīgi , ka domas par tiem nenospiež pat ”Stress stop” , gribas iespiest seju spilvenā un kliegt , raudāt par to , ka nenoķēru mirkli burciņā un neieslēdzu skapītī , lai katru dienu varētu uz to lūkoties caur durvju spraudziņu un slīgt pozitīvā nostaļģijā , līdz mirklis kopā ar viņu būs atkal klāt.
Cieņa , cilvēcība , mirklis , man ļoti rūp. Es gribu cienīt , būt cilvēcīgs un veidot , krāt mirkļus.

Оценка публики: Нет