„Kas man rūp...” - šie vārdi liek padomāt par visu, kas man ir ļoti svarīgs un mazāk svarīgs. Pirmajā vietā man, protams, ir ģimene un draugi, kuri palīdz grūtajos brīžos. Mīlestībai manā dzīvē arī ir ļoti liela loma, tikai tā sastāv no sīkām, kristāliskām daļiņām, kuras kaut kad būs jāsaliek kopā.
Es domāju, ka ir jādzīvo šodienai, tomēr jādomā arī par rītdienu, jo katram cilvēkam ir savs nolemts mūža ilgums. Cilvēks nevar paspēt visu izdarīt sava mūža laikā, lai kā arī to vēlētos. Un tāpēc nevajag aizmirst sev tuvos cilvēkus un draugus - gan jau kādreiz tev vajadzēs palīdzību, bet visi tevi atgrūdīs, ja tu pats tā būsi darījis. Būtu jauki, ja visi cilvēki padomātu kaut brīdi par savu dzīvi un parūpētos par tiem cilvēkiem, kuriem varbūt tieši šobrīd tu esi ļoti vajadzīgs.
Rūpes izpaužas dažādi - tās var gan redzēt, gan arī sajust. Rūpēties var ne tikai par cilvēku, bet par kādu mājdzīvnieku vai augu, kuram ir vajadzīgs siltums vai ūdens. Es rūpējos gan par ģimeni, gan mājdzīvniekiem, gan draugiem. Šādi es varētu ilgi rakstīt, jo rūpēties var par ļoti daudz ko, ja vien tev ir gribasspēks un mīlestība pret sevi, jo sākumā tev ir jāmīl pašam sevi, lai varētu citiem dāvāt mīlestību un mīļumu.
Cik es zinu, tad daudzi cilvēki nemaz nezina, ko nozīmē vārds „rūpes”, jo daudziem bērniem to vecāki nav iemācījuši, un daudziem arī nav vecāku. Manuprāt, bērnam tas jau ir jāiemāca bērnudārzā vai skolā, kurā viņš mācās. Tad arī daudzi vecāki savus bērnus nepamestu, un bērnu nami būtu tukši. Tas priecētu daudzus.
Kad es eju pa savu dzīves ceļu, tad man priekšā stāv ļoti daudzi pārbaudījumi, un tos es varu pārvarēt tikai tad, kad ticu sev un palīdzu citiem grūtā brīdī. Daudz kas ir atkarīgs arī no savām sajūtam un emocijām.
|
