LATVIETI, DOMĀ, PIRMS SAKI!

У Вас есть возможность посоветовать оценить это эссе своим друзьям

15.11.2007.

Bieži izdzirdot vārdu rūpes, cilvēki iedomājas par tiem, ko esam pieradinājuši.
Protams, arī man rūp mana ģimene, mani draugi, kaķis un zivtiņas akvārijā, bet manuprāt tas viss ir laicīgs. Pienāks diena, kad mums nāksies šķirties no mums tuvajiem, kaut vai dodoties uz citu augstskolu, vai mainot dzīvesvietu.
Aktualizējoties tehnoloģiju jautājumiem un ienākot internetam mūsu dzīvē, esmu sācis domāt par to, cik lielu uzmanību mēs pievēršam tam ko rakstam "čatojot", vai vienkārši runājot ar vienaudžiem.
Palasot vārsmas, ko mani draugi raksta zem profila bildēm portālā draugiem.lv nākas secināt, ka viņu latviešu valodas lietojums ir aplams un ka tā vietā lai "sērfotu" intetrnetā, viņiem labāk būtu jāmācās kā pareiz rakstīt latviski. Vēl trakāka situācija ir ar jauno valodu, kas rodas globalizācijai saplūstot ar angļu valodu. No angļu valodas aizgūtie vārdi un interneta saīsinājumi pavisam neilgā laikā ir piesārņojuši jauniešu valodu tiktāl, ka līdzko kompānijā kāds nerunā slengā vai nelieto žargonu, tiek uztverts par nepilnvērtīgu sabiedrības locekli.
Agrāk domāju, ka izzūd tikai latgaļu valoda, bet pēc intensīvākas literārā darba ar nosaukumu "čats" analīzes sapratu, ka arī mūsu latviešu valoda ir uz iznīcības robežas. Laikam jau tīksme pēc kā jauna spiež mūs lietot svešus vārdus. Tā kā Latvija ir postkomunisma valsts, iedzīvotāji ir noguruši no nebeidzamajiem centieniem rusificēt mūsu tautu un labprātāk pārangliskojas. Protams, nebūsim krievi, bet vienalga valoda izzudīs. Nereti atcērt man par pārmetumu sakot :”Bet Amerikā jau arī visi runā angliski un par angļiem nesaucas”. Jā, tā tas ir, bet amerikāņi ir mākslīgi radīta valsts ar neīstām tradīcijām. Mums, latviešiem ir sava zeme, savas gadsimtiem vecas tradīcijas un unikāla valoda. Un kas tad tā par nāciju, kura ir gadsimtiem glabājusi savas tradīcijas, sargājusi tēvzemi un atmodās cēlusies par brīvību, bet labprāt aizstāj mātes valodu ar svešu…..Manuprāt, tas nav stilīgi. Ne velti mēdz teikt, ka 21. gadsimtā modē ir viss naturālais. Arī valoda.
Es esmu optimists un ceru, ka pienāks laiks, kad katrs no mums kļūs par Lāčplēsi un cīnīsies ar svešo ļaunumu, lai saglabātu savu „ES”. Mums taču vajag saglabāt valodu, lai nodotu to tālāk mūsu bērniem un mazbērniem. Un nest savu vārdu cēli, nenoliedzot to, ka mēs esam latvieši!

Оценка публики: