Man vissvarīgākā dzīves sastāvdaļa ir mana ģimene. Bez tās es nebūtu tā, kas esmu šobrīd- pilnvērtīgs un aprūpēts jaunietis- kas apzinās savus mērķus un, kuram iekšā pukst silta un mīlestības pilna sirds uz apkārtējiem un dzīvi kopumā. Protams, manā ģimenē ir gan slikti , gan labi laiki, pārdzīvojumi un neskaitāmi piedzīvojumi, bet tieši tas manu ģimeni padara īpašu un stipru paspārni. Ģimenē vienmēr esam tikuši ar visu galā, turamies kopā un cienām viens otru. Nespēju pat iedomāties, ka kāds vai kaut kas varētu atņemt manu vistuvāko- ģimeni.
Reizēm manu ģimeni pāršalc kāda slikta vēsts vai kāds negaidīts pārdzīvojums mums uzbrūk, negaidot. Ir tik grūti, ja nākas atvadīties no kāda sev tuva, pat ne tik tuva, ģimenes locekļa, kad zinu, ka viņā rit kaut lāse līdzīgu asiņu kā manējās...Mani sagrauj un nomāc nevajadzīgi strīdi kādā darbadienā, kad kādam mājas nav bijusi veiksmīga diena, jo tas vistiešāk tiek vērsts uz saviem tuvajiem un mīļajiem. Mēs tik bieži, noguruma vai nespēka vadīti, pasakām saviem līdzcilvēkiem tik skarbus un netaisnus vārdus, kurus vēlāk nākas rūgti nožēlot. Protams, ka tā gadās arī manā ģimenē, taču mēs esam raduši pie tā, ka visbiežāk maniem vecākiem ir bijusi smaga darba diena, un cenšamies viņu negācijas neuztvert personiski, jo ātri vien viņi to saprot un nožēlo. Es attiecināšu uz iepriekš minēto J. Laganovska vārdus „Dažreiz vislielākā laime ir atkal atrast to, ko savā muļķībā pats biji aizmetis prom”, jo parasti mēs paši to saprotam un novērtējam. Ir vēl neskaitāmi daudzi sīkumi un lietas, kas reizēm cenšas sagrauzt un sabojāt kādu mūsu ģimenes šūnu, bet nebaidos sacīt, ka vienmēr ar to lieliski tiekam galā.
Manai ģimenei ir ,protams, arī gaišā jeb saulainā puse. Man tik ļoti sagādā prieku mūsu ģimenes kopīgie pasākumi un izbraucieni, kuri notiek gandrīz katrā nedēļas nogalē. Ir tik jauki vērot, ka vecāki izbauda brīvdienas, kaut uz mirkli aizmirstot par savām rūpēm un ikdienas likstām. Mēs kopā ceļojam, dodamies izjādēs, sauļojamies jūras krastā un vienkārši baudām viens otra sabiedrību, un priecājamies, ka kopjam ģimenes tradīcijas. Tik svarīgi man ir apzināties, ka jebkurā brīdī, kad jūtos slikti vai nomākti, zinu, ka mani mīļie man nekad neatteiks un neatraidīs. Es mīlu Ziemassvētkus un dzimšanas dienas, ko pavadām kopā un apliecinām viens otram savas rūpes un mīlestību. Es mīlu tik daudzus jaukos un nozīmīgos brīžus savā ģimenē, bet šī ir tikai maza daļa...
Šie ir tikai daži iemesli, kas pierāda to, kādēļ man tik ļoti rūp mana ģimene. Galvenais iemesls ,protams, manām rūpēm ir nesavtīga un spēcīga mīlestība. Es zinu, ka mana ģimene cenšas manis dēļ, tādēļ cenšos arī priekš viņiem. Uzskatu, ka katram cilvēkam noteikti rūp sava ģimene un tuvinieki, varbūt citam vairāk, citam mazāk, bet vienaldzīgos sastapt var reti....Ir tik daudz dažādu ģimeņu ,tik daudz problēmu...Ir daudz nelaimīgu ģimeņu, taču ir daudz arī mīlestības pilnu ģimeņu- kā manējā. Es ieteiktu katram vairāk pacensties, lai iepriecinātu kādu sev tuvu cilvēku, jo tieši šādā veidā visvairāk apliecinās mūsu rūpes. „Laimīgus vai nelaimīgus mūs dara nevis tas, kā lietas ir objektīvi un īsteni, bet gan tas, kas tās ir mums, kas tās ir mūsu izpratnē”/Arturs Šopenhauers/.
Katram vajadzētu saprast un izvērtēt sev svarīgāko un nozīmīgāko, lai būtu kaut viena lieta, kas patiesi rūp, jo tas arī būs laimes avots.... |
