N. – kas? ES
Pārāk vienkārši? Egoistiski? Bet tā ir. Šajā pasaulē es dzīvoju savu dzīvi. Lai cik muļķīgi tas neliktos, man visvairāk rūp tieši man dzīve, mana veselība, manas problēmas. Un nesakiet, ka es domāju nepareizi, es tikai vēlos būt laimīga. Lai nu kā, bet tomēr ir ļoti daudz lietu un faktoru, kas veido manu pasauli. Ar katru dienu, ko es pavadu šeit, to kļūst arvien vairāk. Man rūp visas šīs lietas, faktori un, pats galvenais, cilvēki... Man rūp mana dzīve, jo es sev esmu pati svarīgākā.
Ģ. – kā? MANIS
Man ir svarīgi, lai manis veidotā vide būtu kārtībā. Nepatīk man haoss. Reizēm pat liekas, ka uzlieku sev pārāk stingrus nosacījumus – katrai lietai manis veidotajā dzīvē ir sava vieta, katram notikumam sava kārtība. Visam jānotiek laikā. Negribu lieki izniekot savu laiku, tāpēc bezjēdzīgi bieži skatos pulkstenī vai savā plānotājā. Un nav nevajadzīgu nepatīkamu pārsteigumu. Es visu kontrolēju. Domāju arī par to, ko darīšu pēc gadiem desmit, un jau tagad cenšos likt pamatu savai nākotnes mērķu īstenošanai.
D. – kam? MAN
Pasaulē ir tik daudz lietu, ko vēlētos iegūt sev. Ir pat tādi nenozīmīgi sīkumi, lietiņas, kuras vēlos. Gribu, lai tās pieder man. Kaut kāds nenozīmīgs apģērba gabals, skaista krūzīte vai svečturis, kas izdaiļo manu istabu. Bet tas pieder MAN! Daudz grūtāk man ir iegūt kāda cilvēka uzmanību, uzticību vai pieķeršanos... Bet man ir svarīgi, lai man kaut kas pieder... Tikai tad es spēju dzīvot pilnvērtīgi...
A. – ko? MANI
Bieži esmu sevi pieķērusi pie domas, ka pārāk daudz uztraucos, ko par mani domā citi cilvēki. Reizēm tiešām šķiet, ka pārāk daudz , cenšoties izpatikt citiem, es daru nevajadzīgas lietas un padaru savu dzīvi sarežģītāku. Bet mēs dzīvojam uz planētas, kur ir vairāki miljardi cilvēku. Un, ja nevienam es nešķitīšu interesanta, jauka vai uzticības vērta, palikšu viena. Vientulību es nespētu izturēt, tāpēc es satraucos par to, ko par mani domā citi.
I.– ar ko? AR MANI
Ģimene, draugi, paziņas... tā ir lielākā daļa no mans dzīves. Viņi dzīvo, smejas, elpo, kopā ar mani. Tie ir cilvēki, par kuriem vēlos rūpēties, uztraukties, ja kaut kas slikts ir noticis. Tāpēc man rūp, vai ar viņiem viss ir kārtībā, jo es zinu, ka bez šiem cilvēkiem mana dzīve kļūtu pavisam citādāka. Tajā pietrūktu kā ļoti svarīga, jo tieši viņi ir tie, kas dod man mīlestību, uzmundrina mani, palīdz grūtā brīdī. Un es viņiem cenšos atdarīt ar to pašu... No visa sirds...
L. – kur? MANĪ
Manī strauji pukst laimīga sirsniņa jo, atbildot uz šiem jautājumiem, es esmu sapratusi, ka mana dzīve ir vienkārši lieliska! Man apkārt ir brīnišķīgi cilvēki, lietas, kārtība. Man ir viss!
V.-!
ES! Mana dzīve! Kārtība! Laiks! Smaids! Uzticība! Kleita! Mūzika! MAMMA! TĒTIS! MĀSA! Suņuks! Atpūta! Nauda! Veselība! Atzīmes! Skola! Draugi! Mājasdarbi! Mīlestība! Sports! Gaisma! Zvaigznes! Omīte! Saule! Miegs! Laime!
Lietas un cilvēki, ka dara mani laimīgu un manu dzīvi skaistu!
JĀ, TAS MAN RŪP!
|
