Sāp sirds par mūsu valsti. Man reizēm šķiet, es tik daudz ko varētu paveikt. Paveikt citādāk un labāk. Bet varbūt man tā tikai šķiet ?
Un tomēr, es domāju, daudz kas būtu citādāk, ja valstī – lielajā politikā, valsts pārvaldīšanā un tā tālāk, būtu vairāk jaunu cilvēku. Cilvēku, ar jaunām kvēlām sirdīm un svaigām domām. Mēs noteikti daudz ko redzam skaidrākām acīm nekā tie 50 un 60 gadīgie „onkuļi”, kuri tagad nosaka valsts politiku.
Ir tik daudz muļķīgu kļūdu, ir tik daudz pārteikšanās, it kā mēs katrs atrastos uz savas planētas.
Tas viss iespaido arī mūsu – skolnieku skolas gaitas un klimatu skolā. Kaut vai piemēra pēc. Visiem – gan pasniedzējiem, gan mums un mūsu vecākiem īsta nervu pārbaude ir ikgadējie valsts eksāmeni skolās. Informācijas noplūde, kurš vainīgs? Nav neviens, nevar tādus atrast!
Manā skatījumā to visu ir tik vienkārši sakārtot. Protams, vajag godīgu attieksmi, vajag vēlēties, kaut ko darīt un vēl tādu „sīkumu” kā vēlmi strādāt.
Vienmēr esmu domājusi, ja cilvēks ieņem kādu nozīmīgu amatu vai posteni, viņam par to jānes atbildība.
Diemžēl mūsu valstī daudz kur amatpersonas vienkārši „atsēž” savu darbalaiku un viss. Bet jābūt tā, ja tu tur sēdi, tad arī atbildi. Bet, nē, vainīgo nekad nav. Un vēl man ir bail, ka apkārt valda liela vienaldzība par notiekošo. Liela vienaldzība par to, kas tieši neskar mūs pašus. Bail, ka mūs visus tik tiešām var pārņemt „lielā vienaldzība”.
Manā redzējumā, mūsu jaunās valsts pastāvēšanas laikā, mums ir bijusi tikai viena izcila personība valsts pārvaldīšanas augstākajās struktūrās, un tā bija – valsts prezidente – Vaira Vīķe – Freiberga. Viņa bija izcila personība. Ar pilnu atbildības sajūtu, par saviem vārdiem, droši varam teikt, ka to, ko savā prezidentūras laikā paveica V. Vīķe – Freiberga, neviens cits cilvēks mūsu valstī nebūtu spējis. Viņai liels mūsu visu, visas tautas, paldies!
Un vēl, žēl, ka prezidenta pilnvaras, ietekmēt mūsu valsts iekšpolitiku un visus procesus – ir tik niecīgas.
Esmu par to, ka jāmaina valsts Satversme un valsts prezidentu jāievēl tautai. Esmu par to, lai valsts prezidenta pilnvaras būtu daudz plašākas.
Sāp sirds par mūsu pedagogu zemajām algām, sāp sirds par mūsu pensionāriem! Vēl, es vēlētos, lai likuma priekšā visi būtu vienlīdzīgi.
Esmu par gaišiem un godīgiem cilvēkiem, bet ne par Kalvīša, „tā sauktajiem treknajiem gadiem” . Esmu par bagātu valsti ar laimīgiem cilvēkiem tajā ! |
