Man nekas nerūp, tāds es esmu cilvēks.Kāpēc gan kaut kas man vajadzētu rūpt, ja esmu paēdis, apģērbts, vienkārši sakot, pilnīgi apmierināts ar dzīvi? Ir tikai viena lieta, kas tiešam varētu rūpt mani – manas personīgas problēmas. Mani absolūti nekaiš ne salkstošie āfrikaņi, ne terorisms, ne cunami Tailandē. Mani pat neuztrauc man tūvie cilvēki, un, ja viņiem ir vajadzīga palīdzība, es palīdzēšu tikai tad, ja man tas nebūs grūti. Es neesmu gatavs uz ziedojumiem citos dēļ, es uztraucos tikai par sevi. Jūs droši vien pateiksiet, ka esmu egoists? Nē, es esmu gudrinieks.
Cilvēki, netērējiet savu laiku uz citiem. Kādēļ jūs to darat? Jūs domājāt, ka būsiet apbalvoti par to? Nē, neviens jūms pat “Paldies” nepateiks. Dzīve ir vienreizēja spēja, citas dzīves nebūs, vajag izmantot šo Dieva dēvumu un dzīvot savā labā. Laiks ir dārgāka lieta pasaulē, daudzi bagatākie cilvēki labprāt atdotu visu savu zeltu, lai pagarinātu savu dzīvi kaut tikai uz vēl vienu dienu. Netērējiet šo dārgumu uz citiem, jums to neviens neatdos atpakaļ. Dzīvojiet tā, lai nāves laikā jūs nemokātu šaubas: “Vai pareizi nodzīvoju savu dzīvi?”, “Vai neesmu vēltējis pārāk daudz citiem un pārāk maz sev?”, “Vai esmu nomierināts ar to, ka mirstot es saprotu, ka neko neesmu sasniedzis pats un man pašam neka nav?”. Dzīve aizskrien ātri, kā olimpists skrien īsā distancē, un to nav iespējams apturēt. Atļaujiet sev izbaudīt to, lai saprastu, cik dzīve ir skaista.
Cilvēks ir visspēcīgākais, visgudrākais, visātrākais, visviltīgākais dzīvnieks pasaulē. Cilvēks ir vislabāko īpašību kvintesence, viņš ir spējīgs izdarīt visu, ko vēlas. Kāpēc vajag pazemot to? Kāpēc vajag darīt citos vietā to, ko viņi paši ir spējīgi izdarīt. Cilvēkam vispiemērotāka īpašība ir lēpnums. Nevajag to kaunēties, kultivējiet to. Lēpnums nav zēma jūta, bet gan visaugstāka. Lēpnuma dēļ ikviens var sasniegt neredzēto rezultātu. Tieši lēpnums ir progresa dzinējs. Palīdzējot citiem un darot to labsirdības dēļ, jūs aizvainojat šo jūtumu. Tas, kuram jūs palīdzējāt, jūties nespējīgs izdarīt to pats, un kļūs ļauns uz savu palīgu.
Jūs domājiet, ka es vienmēr biju tik vienaldzīgs pret citiem? Nē, agrāk es palīdzēju citiem, es darīju bezatlīdzīgi visu, ko mani prasīja. Ko esmu sasniedzis ar to? Mani sāka ekspluatēt, un tajā laikā, kad slinķi atpūšas, es darīju viņu darbu. Pēc kāda laika viņi kļuvusi pavisam stulbi un nevarīgi, bet es kļuvis spēcīgāk un gudrāk. Tad esmu sapratis, ka lai glābtu viņus, vajag apturēties un nepadoties vairs viņu palīdzības prasībam. Aptūrējieties arī jūs un glābiet cilvēci. Neļaujiet degradēt divlīdzigajai būtnei.
Aizmirstiet par ļaunumu un labsirdību. Labsirdīgie pazudinās visu. Kļūstiet lēpni un vienaldzīgi, tādi pat kā dievi. Tādas jūtas kā skaudība pazaudēs un pasaule ienāks jaunā laikmetā. Tieši tu esi vislabākais, tu esi cilvēks, atcerējies to, un esi lēpns ar to. Es vairs nevarēšu jūst niknumu, es nevarēšu vairs nevienu aizvainot, jo blakus man būs tikai dievi, tādi pat kā es.
Sējiet lēpnuma sēklu un dodiet tam izaugt, kultivējiet to un aizsardziet. Tas palīdzēs jūms sasniegt visu. Aizmirstiet par labsirdību un palīdzību citiem, jo visi ir spējīgi izdarīt visu pati. Dzīvojiet tikai savā labā. Kādreiz cilvēcība attīstīsies pietiekoši, lai saprast mani, un manas domas kļūs vispopulārākas, mani nosauks par jaunas reliģijas pravieti, un visi aizmirsis tagadnējos dievībus. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka visi cilvēki kļūs par dieviem. Klausēties mani un ticiet man, es dāvinu jūms dievišķīgo dzīvi. |
