Kopš senatnes pedagogi bijuši sava laikmeta inteliģentākie cilvēki. Visi pirmie rakstnieki, kultūras darbinieki bijuši arī skolotāji. Viņi tikuši ļoti cienīti par jauniešu izglītošanu un vērtību ieaudzināšanu. Profesijas augstais prestižs saglabājies gadsimtu gaitā un nav zudis pat padomju varas gados. Tikai tagad, demokrātiskā sabiedrībā, tas ievērojami mazinājies.
Profesijas prestiža kritums ietekmē visu Latvijas izglītības sistēmu. Tā tagad ir smagā krīzes situācijā, jo katastrofāli trūkst dažu mācību priekšmetu skolotāju. Aizvien vairāk ir to mācību iestāžu, kuras personāla trūkuma dēļ nevar nodrošināt visu priekšmetu apguvi. Skolēni neiegūst vispusīgu izglītību, nākotnē samazināsies viņu konkurētspēja darba tirgū. Smaga problēma ir pedagoģiskā sastāva novecošana. Jaunie speciālisti skolā lielākoties negrib strādāt, tie, kuri tomēr strādā, cieš no pārslodzes, turklāt viņus ne finansiāli, ne morāli nenovērtē. Kāda jēga strādāt par pedagogu, ja ir iespēja iegūt, piemēram, sekretāra amatu, kas tiek daudz labāk atalgots? Vai maz jābrīnās, ka starp augstskolu beidzējiem, kuri iegūst skolotājam nepieciešamās prasmes, ir tik maz tādu, kuri izvēlas šo ceļu? Nav cilvēka dabā brīvprātīgi uzmaukt sev cilpu kaklā, tāpat nav prātīgi izvēlēties profesiju, kurā atalgojums ir niecīgs, salīdzinot ar ieguldīto darbu.
Pedagogi strādā ar lielu atbildību. Daudziem šī profesiju ir mūža aicinājums, tāpēc viņi visus savus spēkus ziedo darbam. Ne velti UNESCO globālās kustības „Izglītība visiem” kontekstā Latvija starp 125 pasaules valstīm ir 11. vietā izglītības kvalitātes ziņā. Šo augsto līmeni lielā mērā veidojuši skolotāji, kuri gadu desmitiem par dzīves augstāko mērķi uzskatījuši citu labumu, ne savējo. Varbūt tā ir pēdējā mirdzuma blāzma pirms izdegšanas, sabrukuma un nonākšanas tumsā. Iespējams, pavisam drīz kādā līdzīgā reitingā Latvija būs apkaunojoši zemā vietā.
Pēdējo gadu laikā skolotāju statuss sabiedrībā kļuvis neievērojamāks, bālāks, rezultātā audzēkņu attieksme pasliktinājusies. Skolēni ar savām problēmām var griezties Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā. Kas aizstāvēs skolotāju tiesības? Pedagogu pienākumos ietilpst pieprasīt no audzēkņiem darbu un objektīvi vērtēt viņu paveikto. Arī skolēniem ir pienākumi, taču rodas iespaids, ka daudzi tos izdzēsuši no apziņas, savukārt tiesības un priekšrocības savā prātā iegravējuši ar zelta burtiem. Arvien vairāk bērnu un jauniešu ierodas mācību iestādē, lai tusētu, un skolotājus uztver kā traucēkļus tusiņiem. Stundu laikā viņi ēd, lasa žurnālus, klausās mūziku, izaicinoši skaļi sarunājas un uz pedagogu aizrādījumiem reaģē kā uz apvainojumiem. Mācības ir pēdējā vietā.
Vai ir iespējams motivēt audzēkņus mācībām, piespiest viņus sekot stundu norisei? Ar pedagogu spēkiem nepietiek. Ir izaugusi paaudze, kura apzinās savas tiesības un ignorē pienākumus. Daudziem ir liels uzmanības trūkums. Vecāki ir aizņemti darbā un neatrod laiku, lai parunātos ar bērniem. Liela daļa bērnu aug šķirtās ģimenēs, tāpēc jūtas nedroši, nemīlēti, ievainoti un atstumti. Steidzīgais dzīves ritms, nepārtrauktais stress, kredītaizņēmumi izjauc harmoniju cilvēku attiecībās. Lai vieglāk tiktu galā ar problēmām, skolēni negācijas vērš uz āru, nolaiž tvaiku. Kolektīvos notiek vājāko pazemošana un sacensība par līdera lomu. Cīņā par autoritāti iedarbīgs līdzeklis ir citu šokēšana ar bramanīgiem izlēcieniem. Kas var būt iedarbīgāk kā parādīt savu necieņu pret skolotāju? Tas liecina: „Esmu varens, es necienu nevienu!”
Vecāki, rūpējoties par bērnu nākotni, varētu atbalstīt pedagogus, kopīgi risināt problēmas. Tā vietā viņi sūdzas, ka „skolotāji neprot iemācīt.” To redzot, skolēni jūt atbalstu savai darbībai un kļūst aizvien bezkaunīgāki.
Izcils skolotājs, kas norūdījies neskaitāmās grūtās situācijās, atradīs kopēju valodu ar vislielāko palaidni, bet ko darīt iesācējam, kurš vēl nav apguvis šīs prasmes? Pirmie darba gadi, ja tie ir pilni ar konfliktiem, jaunajā pedagogā var radīt nepārvaramu nepatiku pret skolu, tādēļ viņš mainīs profesiju, tiklīdz būs tāda iespēja.
Esmu novērojis, ka pedagoga pienākumi un darba laiks ir nenormēti. Skolotājs reizēm ir policists, jo izmeklē gadījumus, kad skolēni dara viens otram pāri, reizēm dziednieks un psihologs, jo ārstē un mierina, reizēm aktieris, jo spēlē dažādas lomas, lai piesaistītu uzmanību un veiksmīgāk iemācītu vielu. Labi skolotāji kopā ar audzēkņiem piedalās konkursos, sacensībās, konferencēs, kas ieilgst līdz vēlai naktij. Nav laika, ko veltīt personīgajai dzīvei. Daudzi pedagogi ir neprecējušies vai šķīrušies, jo nepietiek laika, ko pavadīt kopā ar ģimeni.
Jauniešiem, nākamajiem valsts politikas un ekonomikas, un sabiedriskās dzīves veidotājiem, svarīga prasme ir ātra informācijas atrašana un analīze. Ir daudz skolotāju, kas kopā ar bērniem pēc stundām apmeklē bibliotēku. Citi kopā ar jauniešiem izmanto internetu.
Esmu bijis daudzās Rietumeiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Austrijā, kur skolotāja darbs ir prestižs un labi atalgots. Apmēram pusi no pedagogu kolektīva veido vīrieši, tas liecina, ka šī profesija ir pietiekami iekārojama. Audzēkņi ir disciplinētāki kā Latvijā, sabiedrība skolotājus ciena par jaunās paaudzes izglītošanu.
Jaunā paaudze būs tā, kas noteiks mūsu valsts tālāku attīstību. Ārzemnieki nereti pauž izbrīnu par Latvijas straujo izaugsmi. Diemžēl gadījumā, ja politiku nākotnē veidos nekaunīgi, egoistiski cilvēki, kam nospļauties uz sabiedrības interesēm, Latvija no tā cietīs. Tādēļ jau laikus jāveic pasākumi, lai uzlabotu situāciju.
Manuprāt, vissteidzamākais darbs ir skolotāju atalgojuma palielināšana. Tas ir svarīgs ilgtermiņa ieguldījums, kura dēļ ir vērts uz laiku samazināt investīcijas citās nozarēs. Kad Latvijā netrūks pedagogu, tiks sagatavoti labi speciālisti visās nozarēs, un šis ieguldījums atmaksāsies ar uzviju.
Izglītības un zinātnes ministrijai jāizstrādā projekts, lai uzlabotu pedagogu profesijas prestižu. Tas mudinātu jauniešu mācīties par skolotājiem, liktu audzēkņiem viņus vairāk cienīt un izvirzītu sekmīgu izglītības sniegšanu par vienu no sabiedrības prioritātēm.
Ir vajadzīgs izveidot institūciju, kas rūpētos par skolotāju tiesību ievērošanu un sniegtu pedagogiem atbalstu grūtos brīžos. Vienmēr būs vecāki, kuriem liksies, ka skolotāji ir nekompetenti, un audzēkņi, kuri centīsies skolā gūt ievērību, radot haosu. Skolēniem problēmu gadījumos ir, kur griezties pēc palīdzības, līdzvērtīgas tiesības jānodrošina arī skolotājiem.
Lai palīdzētu vecākiem, ir jārīko regulāras lekcijas, kurās viņi apgūtu iemaņas, kā audzināt bērnus, kuri mācās skolā, kā tikt galā ar problēmām, kuras rodas ārpus drošās ģimenes ostas. Sevišķi vajadzīgas šādas nodarbības ir tiem vecākiem, kuru bērni tikai gatavojas sākt mācības. Skolēns, kura vecāki viņu mīl, nodrošina harmonisku ģimenes dzīvi un prot risināt ar skolu saistītās problēmas, nepakļausies negatīvajai ietekmei, kāda viņu sagaida mācību iestādē.
Viens no būtiskākajiem tautas un valsts attīstības garantiem ir izglītība. Zinību apguves jomā ir iestājusies krīze. Latvijas interesēs ir tās steidzama atrisināšana, lai skolotāji atgūtu sabiedrības cieņu un lepotos ar savu profesiju. Tas būs ieguvums mums visiem. |
