Uz pasaules ir tik daudz lietu, par ko mums vajadzētu uztraukties un rūpēties. Kādam, iespējams, visvairāk rūp ģimene, kādam citam – draugi, vēl kādam no mums – laba izglītība vai veiksmīga turpmākā dzīve visās jomās. Katru cilvēku uztrauc pavisam atšķirīgas lietas. Dažas no tām, protams, sakrīt. Nenoliegšu, ka visas šīs lietas ir arī man ļoti nozīmīgas, jo bez tām dzīve nemaz nevarētu būt pilnvērtīga. Tomēr viena no šī brīža aktuālākajām problēmām, par kuru tik tiešām būtu vērts uztraukties, ir bērnu pazušana.
Jā, patiesība ir skarba. Eiropas valstīs pazūd tūkstošiem bērnu. Latvija ir to valstu skaitā, kur arvien biežāk tiek ziņots par bezvēsts pazudušiem bērniem. Statistika ir samērā liela, ja ņem vērā to, ka Latvija ir maza valsts. Tas ir pamats uztraukties par savu bērnu un draugu drošību. Mēs uztraucamies un ceram, ka ar mūsu tuvajiem cilvēkiem nekad neatgadīsies nekas slikts. Tikmēr otra daļa sabiedrības, iespējams, par to pat neaizdomājas, cerot, ka ar viņiem nekas nenotiks, ka viss būs kārtībā. Lai gan nekad nevar zināt, kas var notikt ar mums tālākajā nākotnē. Šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi pievērst pietiekami lielu uzmanību savām atvasēm un sekot līdzi viņu interesēm.
Kādēļ gan pazūd bērni? Versiju ir daudz un dažādu. Pieņemu, ka viena no galvenajām versijām ir klaiņošana. Bieži vien ar klaiņošanu aizraujas bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kuriem ik dienu ir jāklausās vecāku strīdi, jāvēro tas, kā vecākie lieto alkoholu. Bērnam netiek pievērsta uzmanība, viņš vairs nejūtas mājās komfortabli, līdz ar to rodas ideja par aiziešanu no mājām, cerot, ka tās būs labāk. Tomēr cita, ne mazāk nozīmīga versija, kas saistīta bērnu un jauniešu pazušanu ir vardarbība. Viņi tiek aplaupīti, seksuāli izmantoti, noslepkavoti, iespējams, pat izvesti ārpus valsts robežām. Ne velti laikrakstos un televīzijā arvien biežāk stāsta par bērniem, kas izgājuši no mājām un vairs nav pārnākuši. Tiešām žēl, ka mūsu sabiedrībā notiek tādas lietas. Uzskatu, ka kaut kas ir jādara lietas labā. Acīmredzot nepietiek ar to, kas šobrīd tiek darīts situācijas uzlabošanā. Tas taču nav normāli, ja par bērna pazušanu televīzijā tiek ziņots tikai nedēļu vai divas nedēļas pēc pazušanas, kad izredzes atrast pazudušo personu jau samazinās vai arī vispār netiek paziņots. Katrā ziņā nepietiek ar tām lietām un idejām, ko vecāki mums ir stāstījuši bērnībā, lai mēs varētu izvairīties no iespējamajām briesmām. Visi zinām, ka nav ieteicams braukt ar auto stopiem, lai gan lielākā daļa to ir izmēģinājuši. Daļa no mums to turpina darīt par spīti daudzajiem nelaimes notikumiem. Nu jā, auto stopiem ir savs pluss – lētāka un interesantāka pārvietošanās. Starp citu, daļa jauniešu pazūd tieši uz auto ceļiem un šosejām. Lielisks pierādījums, ka braukt ar auto stopiem nav droši. Ir taču tik daudz dažādu veidu, kā sevi pasargāt! Par piemēru var minēt tos pašus vienkāršākos drošības pasākums – nekāpt nezināmās mašīnās utt. Tik žēl, ka tas viss netiek ievērots.
Ir jārīkojas! Jāmaina situācija uz pozitīvo pusi. Galvenais – jābūt uzmanīgiem, lai nosargātu savu un bērnu dzīvību, jo tā ir dārgākā, kas mums dota.
|
