Priekšā mani gaida dzīves nopietnākais laika posms. Tas būs sevis apliecināšanas, ambīciju sasniegšanas, nenoliegšu, arī padižošanās laiks.
Uzskatu, ka mans īstais laiks vēl nav pienācis. Jūtu, ka esmu domāta kādiem lielākiem mērķiem un apliecinājumiem. Esmu tādā dzīves posmā, kuram drīz jau beidzoties sāksies patiesā dzīve, kur pašai būs jāstāv uz savām kājām. Nepareizu lēmumu pieņemšanā to vairs nevarēsi izlabot vai aizmirst kā agrāk, nebūs, kur atkāpties atpakaļ. Tas būs patstāvības laiks, pēc kura sāksies īstā realitāte. Izdzīvos stiprākais, katrs cīnīsies par vietu zem saules. Tas, protams, baida. Kā nu ne, ja izvirzītie mērķi paslīd garām? Ko tad? Visu no jauna jau nesāksi, it sevišķi, ja dzīve sakārtota pa plauktiņiem: pēc 2 gadiem būšu paveikusi to, pēc 5 gadiem jāpabeidz tas. Nedomāju, ka katrs spēj savu dzīvi pēkšņi pārkārtot. Es nu noteikti nē.
Nesaprotu , kāpēc apkārtējie par savu nākotni tā neiespringst. Laikam esmu pārāk „uzvilkusies”. Bet prasības ir augstas. Nevar taču būt vieglprātīgs pret to, kā pavadīsi atlikušo dzīvi. Piekrītu, ka arī pārāk iespringstot nekas labs nesanāks. Dzīve mēdz izstrādāt visādus jokus, tādēļ jāprot reaģēt uz visādām situācijām.
Līdz šim dzīve aizritējusi pietiekami krāšņi gan labā, gan ne tik labā nozīmē. Piedzīvots daudz labu brīžu ģimenes, klasesbiedru, draugu lokā, esmu guvusi daudz patīkamu emociju un neaizmirstamu atmiņu, kas man kā liels enerģijas lādiņš palīdzēs turpināt sasniegt savas ieceres. Dzīvē mēdz gadīties tās sauktās ”melnās strīpas”, pēc kurām vairs īsti nesaredzi jēgu turpināt lauzties uz tik tālo panākumu virsotni, tādēļ esot „pilnai bagāžai” ar labo atmiņu kopumu un atbalstu, tu nevari nekur pazust. Protams, lielu lomu spēlē paša patika pret cītīgu strādāšanu, tomēr šīs emocijas ņem virsroku. Esmu daudz guvusi mācību no sevis pieļautām kļūdām, sapratusi, ko dzīve cenšas man iemācīt, tādēļ , dzīves gudrības sasmēlusies, arī es esmu gatava cīnīties par savu vietu pasaules plašumos, neapstāties pie pirmajām grūtībām un arī neganti tiekties pēc iecerētā. Ja apzinos, ka tas man ir pa spēkam ,tad nekas mani neapturēs.
Ir ļoti svarīgi, lai tev būtu savs „domu zirneklis” ar plāniem, mērķiem, jo, vienkārši kaut kur maldoties sevī vai pa pasauli, tu zaudē ,pirmkārt, laiku ,otrkārt, iespējas, un pierādīt sevi par patiešām prasmīgu cilvēku, uzņēmēju. Tas palīdz nenoklīst no dzīves takas.
Man savas idejas ir sakārtotas, ceru, ka liktenis neizstrādās kādu neparedzamu joku, kaut gan es liktenim ticu, un viss ,kas notiek, notiek uz labu.
