Latvija - mana brīnumu zeme. (2)

Latvijā es piedzimu un uzaugu. Kā jau ikviens - es lepojos ar to. Latviešu valoda bija pirmā no visā tām daudzajām valodām, kurā es pateicu savus pirmos vārdus. Latvija bija pirmā zeme, pār kuru spēru savus soļus. Kopš bērnības es iepazinu Latviju. Iemīlēju katru tās koku, akmeni un cilvēku.
Katram Latvija asociējas ar kaut ko citu. Vienam tā asociējas ar mīlestības pilnu saulrietu jūras krastā, citam ar siltu tēju un sniegputeni aiz loga, un kas zina, varbūt Latvija kādam asociējas ar tukšu Krājbankas kontu, bet mums katram sirsniņā sēž maza Latvija, mana Latvija.
Latvijā es pirmo reizi iepazinu brīnumaino dzejas pasauli, pirmo reizi iekritu vēsā sniega kupenā un pirmo reizi iemīlējos. Latvijā notiek tik daudz jauku lietu, tāpēc jau tā ir mana brīnumu zeme. Nekur citur pasaulē saule nesilda tik silti kā šeit, nekur citur debesis nav tik zilas un meži tik zaļi. Tikai Latvijā sniegs krīt tik lēni un sniegpārslas izkūst tev tieši un degungala. Latvija ir īsts dārgums un tādu tu neatradīsi nekur citur pasaulē.
Latvija ir bagāta ar skaistām meitenēm un stipriem zēniem. Jā, brīžiem mūsu jaunieši uzvedas muļķīgi, bet tu nevari būt vecs un gudrs, ja neesi bijis jauns un dumjš. Mums ir visjaukākās vecmāmiņas un visdāsnākie vectētiņi, visjaukākie mazuļi un visjautrākā jaunatne, mums ir vismaigākās rokas un vissaldākās bučas. Kas gan vēl var Latviju padarīt tik jauku?
Mums ir visskanīgākie mūziķi un vissaliedētākie kori, viskrāsainākie mākslinieki un vispatriotiskākie dzejnieki.
Ziemassvētkos es vēlos sagaidīt tikai vienu brīnumu - baltu, laimīgu un latviešiem bagātu Latviju. Tad mana brīnumu zeme būs pilnīga.