Es Latvijā.

Es Latvijā

Es lepojos ar saviem vecākiem, ar visu kas mani dots šajā pasaulē, kā arī ar to, ka esmu dzimis šajā valstī, jo tā ir brīva un patstāvīga valsts. Es piedzimu tad, kad Latvija vēl bija Padomju Savienība sastāvā. Un pēc gada šī valsts kļuva neatkarīga. Un tagad es varu teikt, ka lepojos ar to, ka Latvija izstājās no Padomju Savienības, jo Latvija ir viena valsts un viņai ir jārūpējas par to, lai tā būtu vienmēr neatkarīga. Un viņai ir jārūpējas par Latvijas iedzīvotājiem, bet lai tā būtu vienota, mums pašiem viņa ir jāpilnveido.
Es nevēlētos dzīvot tajā laikā, kad Latvija bija Padomju Savienība tāpēc, ka man vecāki stāstīja tādas lietas, kuras bija notikušas tajā laikā. Kā arī es to uzzināju skolā- vēstures stundās. Dažreiz, to dzirdot, man bija žēl par to, ka daudzi cilvēki cieta un šī Padomju Savienības vara aizliedza mūsu tautai atzīmēt mums nozīmīgus svētkus. Kā arī tajā laikā daudzus latviešus izdzina no Latvijas un aizveda uz Sibīriju. Manuprāt, no viņu puses tas bija ļoti bargi. Un viņiem nevajadzēja to darīt, jo visi cilvēki ir vienādi.Un pret katru cilvēku ir jāizturas ar cieņu.Bet mūsu tauta to pārdzīvoja un mums ir jālepojas ar to, ka mūsu tauta ir bijusi tik stipra, ka spēja pretoties šai stingrajai Padomju varai. Manuprāt, tas ir tāpēc, ka mūsu tauta bija vienota.
Taču esmu priecīgs par to, ka Latvija ir visu pārcietusi un ir vesela. Es lepojos ar to, ka Latvija ir saglabājusi savu skaistumu un savu skaisto dabu. Latvijas daba ir daudzveidīga un krāšņa un Padomju Savienība nespēja to sagraut, jo mūsu tauta rūpējās par to, lai tā paliktu vesela un skaista gadu gadiem. Vis, kas Latvija tagad ir skaists un pasakains, tas ir pateicoties tiem, kas to vēlējās.To ir darījuši visi, kas mīl Latviju un kopj to. Jo darot citiem labu, mēs darām labu Latvijai. Piemērām, palīdzējuši viens otram grūtā brīdī, vai apvienojušies un sakopuši kādu no Latvijas sētām. Ir daudz labu, skaistu un pasakainu lietu, ko cilvēki ir darījuši šīs valsts labā, lai to pilnveidotu un izceltu ar īpašu nozīmi citu valstu vidū. Ja mēs neko nedarītu, tad Latvija nebūtu skaista un vienota valsts, bet, pateicoties tam, ka mēs to esam spējuši darīt, šī valsts ir skaista un vienota. Es arī esmu centies kaut ko darīt, lai Latvija būtu skaistāka, piemēram, sakārtojis savu sētu un palīdzējis to darīt citiem.
Es droši varu teikt, ka Latvija ir mana valsts, kur piedzimu. Es to nemūžam neaizmirsīšu un vienmēr to glabāšu sirdī, kā arī šī valsts ir mana tēvu zeme. Šeit ir dzimuši daudzi man tuvinieki. Bet, ja gadīsies, ka man būs jāpamet Latvija kut kādu iemeslu dēļ, tad tikuntā es par viņu sapņošu. Un domāšu par to, kas man šajā valstī ir bijis vispasakainākais un skaistākais. Un vecumdienās, manuprāt, es mēģināšu atgriezties atpakaļ Latvijā. Un apbraukāšu visas skaistākās vietas Latvijā. Bet, cerams, ka tas nekad mūžā nenotiks un visu savu atlikušo laiku pavadīšu seit.