Putnu sajūtas (2)

Vislabākās sajūtas man rodas tad, kad es vēroju putnus. Tā es varu arī elpot svaigu gaisu un atrasties dabā. Es jau sen biju gribējis vērot putnus, bet tā īsti nesanāca. Man bija uzdavināts putnu ceļvedis un biju izlasījis daudz aprakstus par dažādām putnu sugām.

Kādu dienu man reāli paveicās, jo es redzēju savu pirmo reto putnu - lielo gauru. Es sākumā nesapratu, kas tas īsti ir, jo tas peldēja virs Ventas ūdenskrituma un nepārtraukti nira un mani tas pārsteidza, jo nebiju redzējis putnu ar tik savdabīgu uzvedību. Parasti jau redzu tikai ierastās meža pīles, kuru Latvijā ir daudz. Sajutos neparasti laimīgs un pēc tam visu pēcpusdienu mēģināju saprast, kurai no grāmatā minētajām putnu sugām pieder mans redzētais.

Mani pārņēma sajūta, ka man vajadzētu biežāk vērot putnus, jo tas sagādāja tik lielu prieku. Bija pagājušas kādas divas nedēļas, kad redzēju nākamo reto putnu. Sākumā man likās, ka redzu kādu putnu, kurš ir dīvaini satrakojies, jo tas nira zem ūdens un savādi lēkāja. Izrādījās, ka mazais putniņš ar melno galvu un balto vēderu ir ūdensstrazds, kurš ierasti dzīvo ūdenskritumu tuvumā. Mana mamma sākumā neticēja, ka es šos neparastos putnus tiešām esmu redzējis. Viņa domāja, ka es tikai izlasu grāmatā un pēc tam lielos, ka tos redzu. Drīz vien jau viņai no loga parādīju savu jauno kaimiņu ar neparasto drosmi – nirt Ventas aukstajā ūdenī un cīnīties ar upes stipro straumi.

Tagad esmu sapratis, ka man tas ir jauns talants - putnu vērošana. Tad vēl par saviem novērojumiem es izstāstu klasesbiedriem un, ja viņiem tas liekas stilīgi, tad sajūtas liekas vēl spēcīgākas. Tagad man jau ir divas putnu vērošanas grāmatas un man tās liekas ļoti interesantas, es tajās paskatos, ja ko nezinu. Katru reizi kad es redzu jaunu putnu mani pārņem sajūta, ka šī ir fantastiska diena un man šodien būs ko darīt. Man vēl ļoti patīk braukt pie omes uz laukiem, jo tur ome baro putnus un tur var mazos putnus redzēt. Es varu stundām vērot putnu uzvedību un sajusties patiesi laimīgs.