Manas sajūtas stāsts (5)

Sajūtas ir tik dažādas,
Un tās mēdz būt savādas.
Reizēm tās sāp un dur,
Šķiet, ka kāds sirdī uguni kur.
Tad pēkšņi tā nodziest un sajūtu,
Ka atkal spēju smaidīt un laimi pazīstu.
Un ko jūti tu?
Vai tu pazīsti šo sajūtu?

Sajūtas… šis nav tikai vārds, tā ir katra cilvēka milzīga dzīves sastāvdaļa. Par sajūtām es varētu uzrakstīt grāmatu ar vairākiem simtiem lapaspušu. Sajūtas var būt fiziskas un dvēseliskas, kas skar sirdi un prātu, tās var pārņemt vienu un vairākus cilvēkus vienlaicīgi. Tu tam piekrīti, vai ne?

Es pastāstīšu par sajūtām, kas mani pārņem dažādās dzīves situācijās, un par iedvesmu. Pirms es sāku izpausties par savām sajūtām, vēlos izteikties par to, ko gan es saprotu ar vārdiem- ‘’Sajūtas stāsts’’.
Sajūtas tikai retos gadījumos uzrodas, kā saka, no zila gaisa. Visbiežāk sajūtām ir izskaidrojums jeb stāsts, kas paskaidro konkrēto sajūtu izcelšanos. Manām sajūtām vienmēr ir stāsti. Man vistuvākās ir dvēseliskās sajūtas.
Kad es klausos mūziku, es jūtu kaut kādu saikni ar vārdiem, ar dziesmas stāstu, un tas man liek aizdomāties, iegrimt dziļās domās un pat emocijās. Šķiet, ka katram cilvēkam, arī Tev, ir kāda dziesma, kas liek iegrimt atmiņās un emocijās.
Kad esmu ar ģimeni, es jūtu ciešu saikni, kas ne ar vienu citu mani nesaista tik cieši. Es jūtu, ka ar mammu esmu it kā viens vesels un ar māsām kaut kas tuvs un nedalāms.
Kad esmu ar draugiem, es jūtu uzticību un atvērtības sajūtu. Esmu atklāta un laimīga par to, ka viņi man ir, ka viņi mani pieņem tādu, kāda esmu. Es protu būt ‘’es’’ viņu priekšā, nevis slēpju savu personību, lai mani pieņemtu. Vai ar Tevi ir tā pat?
Kad esmu ar cilvēku, kuru mīlu… Lūk, šīs ir tās sajūtas, kuras nevar aprakstīt. Vai esi kādreiz mīlējis? Tā ir laime, prieks un patīkama sajūta ķermenī. Tā ir viegluma sajūta, kas it kā ļauj uzlidot augstāk par debesīm un satvert ar roku starojošās zvaigznes! Pārāk tēlaini, taču šīs sajūtas, ko rada mīlestība, ir tik pat grūti aprakstīt, kā šo neiespējamo realizēt. Mīlestība mani iedvesmo. Varbūt Tevi arī?

Sajūtas nav tas pats, kas iedvesma, bet sajūtas rada iedvesmu. Arī manā dzīvē sajūtas rada iedvesmu darīt ko īpašu. Priekš savas ģimenes, draugiem un kursabiedriem esmu radošs cilvēks, kurš mīl dziedāt, talantīgi zīmē un raksta skaistus dzejoļus. Vai esmu radoša? Es uzskatu, ka nē! Mani šajā ziņā vada mans prāts un sajūtas. Es dziedu dziesmas, kuras mani piesaista, zīmēju lietas, kuras parāda manas sajūtas un rakstu dzeju par tiem, vai to, kas mani iedvesmo.
Vairāk par dziedāšanu un zīmēšanu, man patīk savas sajūtas ielikt dzejā. Es sajūtas aprakstu dzejā un dzeju veltu tam, kas šīs sajūtas manī ir raisījis.
Viens no patiesākajiem dzejoļiem manā dzejoļu krājumā:

Tu brīnies…

Tu brīnies, kāpēc mana sirds pukst straujāk,
Tad, kad esi līdzās man.
Ir tikai viena atbilde, ko teikšu vispatiesāk-
-Jo mana sirds jūt to, kas pieder man!
Tu domā, kāpēc manas acis mirdz,
Tad, kad pretī stāvi tu.
Teikšu tev no visas sirds-
-Tas tāpēc, ka nevienam tevi neatdošu!
Tu domā, kāpēc es kā maza uzvedos,
Tad, kad kopā esam mēs.
Es tev klusi, klusi atzīšos-
-Tas tāpēc, ka tevī iemīlējos es!

Ir taču jauki saņemt dzeju, zinot, ka tā ir sacerēta tieši Tev. Vai ne? Tas ir patīkami, un tā atkal ir sajūta un tai ir stāsts… Pārsteidzoši! Dzīvē nav neviena brīža, kad mēs neko nejūtam.
Jūtiet, mīliet, veidojiet savu sajūtu stāstus! Galvenais- stāstiet to saviem tuvajiem un nenoklusējiet par savām sajūtām un jūtām!