Saldējums-gardums, kurš atspirdzina un neļauj par sevi aizmirst, jo savādāk viņš izplūst pa malu malām. Es starpbrīdī nevarēju pamest viņu, tādēļ tagad mans žoklis ir pamatīgi sažņaudzies. Sažņaudzies tā, kā katru reizi uzstājoties publikas priekšā. Kādas ir sajūtas? Tā kā sāku runāt par saldējumu, visas asociācijas tagad rodas tikai par viņu. Sajūtas var būt gan patīkamas kā saldējums mīļākajā garšā vai arī nepatīkamas kā saldējums, kuru mamma ir nopirkusi, aizmirsdama par to, ka neesmu pārāk saldu ēdienu cienītājs. Tās var būt ciešas kā no saldētavas tikko izņemtais saldējums, un tās var arī izplūst apkārtējos tā kā somas kabatā atstātais gardums. Diezgan interesanti, varbūt pasaule ir kā saldējuma bumbiņa, kura ziemā tiek ielikta saldētavā, bet vasarā atkal izņemta ārā, lai nesasaltu ļoti cieta un nepaliktu negaršīga.
Šobrīd manī esošās izjūtas ir niknums, mīlestība un apjukums. Niknums, jo tagad varu mocīties ar savu sažņaugto žokli, kurš radās pateicoties manam ''ātrēšanas izgājienam''. Taču, kā justos saldējums, tajā brīdī, kad es teicu cik viņš ir garšīgs un es viņu pēc dažām minūtēm pamestu vienu kopā ar atkritumiem? Domāju, ka briesmīgi, tādēļ es nevarēju no viņa atteikties un pamest viņu atkritumu pakļautībā, laikam tāda ir maza daļa no mīlestības. Nu, bet apjukums manā galvā šobrīd ir tādēļ, ka domāju par jums, cilvēkiem, kuri lasīs šo darbu un domās, cerams, iedziļinās un mēģinās izsekot manai domu plūsmai. Šoreiz šī ir uzstāšanās bez manas balss, neviens nedzirdēs to, kā es tagad mēģinu sarunāties ar sevi, lai atrastu īstos vārdus. Mazliet, apjuku savā domu tīklā, jo manā galvā ir ļoti daudz domu, tieši tik daudz, cik saldējumu veidu.
Pirms iepriekšējā teikuma es runāju, par to, ka jūs mani nedzirdēsiet tikai izlasīsiet un jums radīsies priekšstats par mani. Taču ir lietas, kuras nevar neko pateikt, tikai radīt par sevi vizuālu priekšstatu. Piemēram, skolas krēsli. Kā jūtas viņi? Jā, viņi ir palīgi mums ik dienu. Ik dienu mēs laužam viņiem kājas šūpojoties, uzlīmējam košļeni un uzrakstam viņiem virsū, kādu ne pārāk literālu vārdu un vēl mēs esam neapmierināti, ka nevaram kārtīgi izgulēties. Jā, tas ir diezgan nežēlīgi, par palīdzību saņemt pretī tikai nepatīkamas lietas, vai var paveikties un nesaņemt neko, bet "Paldies!'' viņiem ir nedzirdēta frāze.
Reizēm tā jūtamies mēs katrs, kad par mūsu labajiem darbiem aizmirst, tādēļ pasaule ir jāmaina un jātrenē sava karma. Viss, manuprāt, pasaulē ir iekārtots balstoties uz karmu, viss labais nāk atpakaļ un tāpat notiek arī ar slikto. Visu mēs varam sākt ar "Paldies", šis vārds ir spēcīgs, un to vienmēr vēlas dzirdēt katrs. Paldies, ka lasīji par to kā manas izjūtas par saldējumu un ''Paldies'' ir saistītas ar mūsu pasauli, protams, pēc manām domām.
