Mana pasaule ir kā nošu grāmata, skaņu pilna, krāsaina kā varavīksne. Nots pie nots, skaņa pie skaņas veido dziesmu, dziesmas pēc dziesmas veido manu pasauli. Pirkstu kombinācijas un sitieni veido atmiņas, pasākumus, atmosfēru. Visi dzied, smaida, dara to, kas viņiem patīk. Dzīvē katra darbība ir kā nots, katrs sliktais notikums - minors, katrs labais notikums - mažors. Dzīve rit, nots pie nots krājas, dziesma top. Kā tā skanēs, nezina neviens, vienīgi pats vari nojaust.
Dzīve ir kā spēle. Kāds šo spēli prot, bet citam tā nepadodas. Katra darbība ir spēles gājiens. Gājiens uz priekšu vai atpakaļ. Tieši tāpat kā dzīves augšupeja vai lejupslīde. Dzīve ir visgrūtākā spēle pasaulē. Nav nekā grūtāka par to, jo katrs gājiens atstāj iespaidu uz šīs spēles iznākumu manā dzīvē.
Šajā spēlē man dotas izvēles iespējas. Es tās izmantoju vai palaižu garām, vējā. Katras darbības rezultāts atgādina sniegu kalnu galotnēs. Darbība ir izdarīta, un neko nevar izmainīt. Arī sniegs kalnu virsotnēs vienkārši ir gadu simtiem.
Šis sniegs krājas kārtās. Tas krājas kā mana pieredze ar katru nodzīvoto minūti. Es varu ietekmēt tā krāsu un tīrību. Katrai manai darbībai ir krāsa. Es esmu tikai ota, kas dara darbību – ņem krāsu un krāso šo sniegu. Ir darbības, kuras ir baltas, tās pavairo sniega daudzumu – pieredzi. Šīs darbības ir dvēseliski tīras. Tās darot, cilvēks (arī es) domā ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuvākajiem.
Pirms izdari gājienu, apdomā to, nevis tikai dari. Pirms dari, domā. Mūžam balts vari būt tikai tad, ja domāsi, jo dzīves spēle ir nežēlīga. Viena kļūda var maksāt dzīvību.
Cilvēks spēj darīt daudzas lietas: gan lietderīgas, gan nevajadzīgas. Cilvēks pats atbild par savu nākotni, pagātnē vairs neko nevar mainīt. Dzīve rit uz priekšu, darbības turpinās, pieredze krājas, bet nākotne nav zināma. Mēs nedzīvojam ne pagātnē, ne nākotnē, bet tagadnē.
Cilvēkam liekas, ka viņš ir varenākā būtne uz zemes, bet tā nav. Ar mums kopā ir Augstākais spēks - Dievs. Šis spēks mūs vada, precīzāk, ievirza kādā konkrētā liktenī. Citam tas varbūt ir grūts, bet citam vieglāks. Katram savs. Augstākais spēks vēlas, lai mēs to piepildām. Viņš mūs sūta, lai mēs darītu to, ko viņš ir vēlējies. Šī spēle rit ik mirkli, bet, kad tā beigsies, zina tikai viena būtne – Dievs. Mūsu dzīves nobeigums visiem ir vienāds – šīs zemes pamešana, bet līdz tam brīdim mums katram ir kāds uzdevums, ko izpildīt.
Dzīves uzdevums ir izbaudīt katru mirkli un būt dvēseliski tīram kā sniegam. Dzīvot tā, lai Tevi atcerētos visa pasaule. Bet atceries, ka viss ir atkarīgs no Tevis veiktajiem gājieniem. Dzīve ir pārāk skarba, lai to uztvertu nopietni, realitāte ir pārāk skarba, lai to saprastu.
Bet man patīk dzīvot un tiekties pēc ideāla – dvēselē būt tik baltam kā sniegam kalna galotnēs.
