Saldā vasara

Manas sajūtas stāsts
Katram cilvēkam dzīvē bija kaut kas neaizmirstams. Dzīves moments, kuru nav iespējams aizmirst un gribas pastāstīt par to visiem. Pēdējā laikā ir noticis daudz labu lietu un sliktu arī. Mūsu olimpisko spēļu sasniegumi, kad visa tauta kliedza, raudāja un drebēja no uztraukuma. Zolitūdes traģēdija, kad daudzi cilvēki uz mirkli apvienojās, lai palīdzētu un glābtu citus, un redzamas bija tikai asaras acīs. Es gribētu pastāstīt par vienu notikumu, kad es sajutos gan ļoti slikti, gan brīnišķīgi. Šis notikums saistās tikai ar mani, bet es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki savā dzīvē bija sajutuši to pašu.
Šis stāsts būs par draugiem, mīlestību un zaudējumu. Pēc nometnes vasarā daudziem ir skumji, ka ir laiks atvadīties, bet man nebija šo sajūtu, jo tie, ar kuriem es pavadīju laiku, vēl uz vienu dienu palika pie manis, manās mājās (viņi bija no Igaunijas). Pēdējo dienu mēs pavadījām visi kopā, trijatā. Dziedot mikroautobusā, mēs braucām uz kino, un mašīnas vadītājam patika mūsu dziedāšana. Kinoteātrī mēs neskatījāmies filmu, bet cīnījāmies par popkornu, kas galu galā nokrita uz grīdas. Pēc tam skrējām no baložiem, jo mums bija bail, ka tie atņems mūsu čipsus. Es atgriezos mājās, “braucot” uz drauga muguras, bet, lai viss būtu godīgi, mēs mainījāmies vietām. Visu nakti spēlējām un smējāmies. Varbūt tā bija vislaimīgākā diena manā dzīvē. No rīta maniem draugiem bija jābrauc mājās uz Igauniju, un es ar tēti aizvedu viņus uz staciju.
Atstājot viņus pie autobusa, es domāju par to, ka pa to laiku pavisam biju aizmirsusi, kāda ir dzīve bez viņiem. Es sapratu, ka cilvēku dzīvē nekas neatkārtojas divreiz un varbūt es vairs nebūšu tik laimīga, kāda biju ar viņiem. Laiks, kuru mēs pavadām kopā ar cilvēkiem, ko mīlam, ir vissvarīgākais un vislabākais pasaulē, tāpēc šis laiks ir jābauda, jo varbūt mūsu mīļotie vairs nekad neatgriezīsies un vairs nekad mēs viņus neredzēsim. Domājot par to ceļā uz mājām, man pa vaigiem ritēja asaras un, cenšoties paslēpt tās no tēta, es atvēru mašīnas logu un skatījos debesīs. Varbūt tieši tur būs mūsu nākamā tikšanās, un tieši tur mēs atkal būsim laimīgi visi kopā.