Bēglis – tas ir vārds, ko dzirdam visur, kur vien dodamies. Gan no rīta ziņās, dzerot rīta kafiju, gan pa radio, braucot mašīnā. Protams, arī ziņu portālos, kur ieskatāmies ik brīdi. Bet kas īsti tas ir – bēglis? Ko viņš no mums vēlas? Kāpēc viņš dodas uz Eiropu un kāpēc apstājas tieši mūsu dzimtenē – Latvijā? Šie ir jautājumi, uz kuriem atbildēt ir ļoti grūti.
Tā kā mēs – latvieši Latvijā esam ļoti maz, salīdzinot ar citām valstīm, tad mums ļoti svarīgi šķiet saglabāt savas tradīcijas un kultūru arī nākamajām paaudzēm. Mūsu nāciju veido vecākas paaudzes cilvēki, kas ir piedzīvojuši cīņu par savu tautu un valsti, tāpēc viņi baidās par to, kas notiks ar tautu pēc citas kultūras pārstāvju ienākšanas mūsu pašu valstī – Latvijā. Uzskatu, ka iemesls, kāpēc es esmu par bēgļu uzņemšanu Latvijā ir tas, ka es ceru uz latviešu stereotipu laušanu saistībā ar citas kultūras pārstāvjiem, ka tie iemācīsies pieņemt dažādas tradīcijas, izskatu, rases, nepazaudējot savu nāciju. Doma, ka varam palīdzēt citiem cilvēkiem, kas nonākuši neglābjamā situācijā, dara mani lepnu. Es no šāda viedokļa jūtos lepna, ka arī tik maza valsts kā Latvija var palīdzēt tik daudz cilvēkiem. Uzskatu, ka šie cilvēki mums spētu dot arī ko noderīgu, piemēram, viņu darba rokas Latvijas lauku reģionos varētu mums palīdzēt uzlabot lauksaimniecību, kas Latvijā šobrīd ir diezgan kritiskā stāvoklī urbanizācijas dēļ. Ja latviešu tauta ir tik ļoti pret, tad varētu uzdot citu pretjautājumu: Kāpēc mēs spējam pieņemt KFC, bet nespējam pieņemt ārkārtas situācijā nonākušus citas kultūras pārstāvjus?
Manuprāt, latvieši paši īsti nezina, kāpēc viņi ir pret bēgļu ienākšanu Latvijā. Ļoti daudzi ir noskaņoti pilnībā pret, bet pamato to ļoti neargumentēti vai nepamato vispār. Piemēram, Lielā Rīgas mikrorajonā strādājoša ģimenes ārste, kura vēlajās palikt anonīma, TVNET sacīja, ka nevēlētos ņemt savā aprūpē bēgļus valodas barjeras un sliktās pieredzes ar Ukrainas bēgļu ārstēšanu dēļ. Taču tad seko, manuprāt, stāsta pati neloģiskākā daļa. “Daktere arī atzinās, ka viņai ir cilvēcīgas bailes no citas kultūras pārstāvjiem, jo no masu medijiem dzirdēts par viņu mežonīgajām darbībām citviet. Ārste jūt bailes, ka viņai varētu atņemt kaut vai elementārās lietas, piemēram, somu, naudu, kā arī izārdīs kabinetu, sazin ko pieprasīs, neies prom un uzbruks.” Šī, manuprāt ir pati nepamatotākā frāze, ko es esmu dzirdējusi saistībā ar bēgļu jautājumu. Kaut gan manas mammas viedoklis īpaši neatšķiras. Viņa ir tikpat ļoti noskaņota pret bēgļiem, jo medijos un sociālajos portālos redzējusi dažādus video, kā bēgļi izdemolē metro, izmētā pārtikas pakas, ko tiem izsniedz. Varbūt tas viņai liek domāt, ka šeit iebrauks tikai slikti cilvēki. Bet varbūt tas, ka viņas vecmamma ir piedzīvojusi tik daudz dzimtenes labā? Par šo jautājumu es ,diemžēl, nevaru spriest. Arī es saskatu daudz mīnusu, uzņemot bēgļus, bet tie būtiski atšķiras no vecāku saskatītajiem mīnusiem. Kā pirmo es minētu to, ka šie iebraucēji dzīvos par mūsu valstij piederošajiem līdzekļiem, kurus varētu izmantot vispirms savas valsts iedzīvotāju, nevis iebraucēju labā. Uzskatu, ka valsts var palīdzēt citai valstij tikai tad, kad tā pati sakārtota. Latvijā taču ir tik daudz cilvēku, kam pietrūkst līdzekļu, lai paēstu. Šķiet, ka Zviedrijai vai Vācijai tas pavisam noteikti neradīs problēmas, bet mēs kā maza valsts to varam “nogremdināt”. Otrkārt, es par lielu mīnusu uzskatu mūsu valstu absolūti citādās kultūras un vērtību izpratni. Mēs nepazīstam šos cilvēkus, ko saucam par radikāliem musulmaņiem, mēs nezinām, ko tie var mums nodarīt savas ticības vārdā. Vēl bēgļu ienākšana var būtiski samazināt strādāt gribošu latviešu darbavietu skaitu, jo, ja tie nolems palikt tieši šeit – Latvijā, tiem vajadzēs agrāk vai vēlāk meklēt darbu, lai būtu no kā dzīvot.
Tas, ko es varu secināt šīs esejas rezultātā, ir tas, ka mans viedoklis ir diezgan neitrāls, lai gan šobrīd vairāk sliecos uz “pret” pusi. Manuprāt, šie cilvēki var dzīvot Latvijā, ja brauc šeit ar mērķi palikt. Tie varētu šeit apgūt valodu, strādāt. Tas mūsu valstij dotu tikai labu. Bet, ja tie brauc ar mērķi saņemt pabalstus un dzīvot uz valsts rēķina, tad viņi droši var doties tālāk, jo Latvijā viņiem nav vietas.
