Bēglis - tolerances veicinātājs Latvijas sabiedrībā

Pašlaik ļoti aktuāla tēma Latvijā un citur Eiropā un pasaulē ir bēgļu jautājums. Tiek izvirzīti dažādi jautājumi – kā risināt bēgļu jautājumu labāk gan bēgļiem, gan valstīm uz kurā tie dodas, kā mazināt bēgļu plūsmu, kā risināt problēmas bēgļu izcelsmes valstīs un valstīs, kurās tie ierodas. Arī Latvijā šie jautājumi ir kļuvuši aktuāli. Latvijas sabiedrībā virmo dažādi viedokļi, uzskati par to kā vajag šos jautājumus risināt. Ir dažādi viedokļi – ka bēgļi ir ienaidnieki, ka tie apdraud latvietību, ka bēgļi ir draugi un rada toleranci (iecietību) Latvijas sabiedrībā. Es gribētu apskatīt jautājumu par to, vai bēgļi rada toleranci sabiedrībā vai nē.
Vai bēgļi rada toleranci Latvijas sabiedrībā? Daudzi sabiedrībā populāri cilvēki izsaka viedokli par šo jautājumu un daļa no tiem ir pozitīvi noskaņoti. «Uzskatu, ka Latvijā bēgļi ir jāpieņem. Lielākā daļa sīriešu no laba prāta savas mājas nepameta, un tas skaits, kas draud Latvijai, pat ja tie būtu pāris tūkstoši, ir ļoti niecīgs. Ja varam pastāvēt uz šiem 700 vai 1000 bēgļiem, tas īstenībā nāktu mums par labu, jo tā būtu laba pote nākotnei, lai saprastu, vai mēs šos cilvēkus varēsim integrēt, kā mums rīkoties tālāk. Jo grūti par viņiem runāt tikai pēc baumām,» saka Dainis Īvāns. Citi izsakās, ka bēgļi palīdzēs sabiedrībai kļūt iecietīgākai, saprotošākai, žēlsirdīgākai, līdzjūtīgākai. Ja bēgļi integrētos sabiedrībā, tas radītu tikai pozitīvu ietekmi, paplašinātu redzes loku, komunikāciju, saliedētu sabiedrību.
Savukārt cita cilvēku daļa uzskata, ka bēgļi radīs tikai papildus problēmas un domstarpības sabiedrībā, kas īstenībā jau ir noticis, jo sabiedrība ir sašķēlusies divās pretējās nometnēs. Šķiet, ka bēgļu pretinieku tomēr ir vairāk. Daļa no tiem uzskata, ka bēgļu galvenais pārvietošanās iemesls ir nabadzība, vēlme atrast labāku, bagātāku dzīves vietu. Kādā New York Time žurnālista intervijā bēglis, atbildot uz jautājumu, kādēļ gan bēgļi negrib palikt Ungārijā, kura taču ir ES un kurā nav kara; atbild, ka Ungārija tomēr ir “salīdzinoši nabadzīga” un ka “viņi vēlas dzīvot patiesi attīstītā valstī, kas nodrošina iespējas”. Tas apstiprina viedokli, ka daļa bēgļu ir labākas dzīves meklētāji nevis reāli bēgļi. Ir naivi iedomāties, ka ES nonākušie Sīrijas bēgļi, gluži kā Baltijas bēgļi pēc Otrā pasaules kara, tikai gaida kara beigas, lai pēc tam dotos atpakaļ uz dzimteni. Tiem, kuriem patiešām ir šāda doma, tie uzturas Sīrijas kaimiņvalstīs, galvenokārt Turcijā (> 2 miljoni). Savukārt tie, kas mērķtiecīgi migrē cauri pus Eiropai uz konkrētām Rietumeiropas valstīm, nemaz neslēpj, ka dara to ar skaidru mērķi – apmesties tur uz dzīvi un palikt. Aplūkojot fotogrāfijas ar bēgļiem, nevar nepamanīt, ka lielākā daļa to veido gados jauni vīrieši. Tā kā bēgļu pieņemšana ir tikai seku likvidācija, rodas jautājums – kāpēc šie vīrieši, cilvēki negrib sakārtot savu valsti un tur mierīgi dzīvot? Atkal rodas iespaids par labākas dzīves meklētājiem.
Kopumā izsverot visus man zināmos aspektus un informāciju, sliecos domāt, ka bēgļi neveicinās toleranci mūsu sabiedrībā, tādēļ, ka viņi paši ir jau deklarējuši, ka vēlas apmesties uz dzīvi bagātākās valstīs. Tādēļ viņi Latviju uzskatīs tikai par starpposmu savā ceļā, kas neradīs viņos vēlmi te integrēties. Bēgļi nāk no ļoti atšķirīgām Latvijai valstīm, ar citu kultūru, ticību, uzskatiem. Nedomāju, ka mēs spēsim mainīt viņu ieradumus, bet drīzāk viņi radīs jaunu subkultūru Latvijā, kas jau tad būs jāpieņem mums un būs par vēlu pieņemt likumus par parandžu nēsāšanas ierobežošanu un citiem šādiem jautājumiem. Ja bēgļi nāktu no mums tuvākām un līdzīgākām valstīm, būtu daudz vieglāk saprasties un integrēt tos. Tāpat arī nedomāju, ka bēgļi būs ieinteresēti macīties latviešu valodu, jo iemācoties krievu valodu, viņiem jau paveras plašāks valstu loks, kur dzīvot. Protams, var pieņemt, ka patreiz minētais Latvijai uzņemamo bēgļu skaits ir salīdzinoši neliels un nevarētu radīt milzīgas problēmas uzreiz. Tomēr uzskatu, ka vajadzētu cīnities ar bēgļu rašanās iemeslim, sakārtot situāciju viņu valstīs un tas arī secīgi samazinātu vai izbeigtu bēgļu plūsmu, nevis tikai cīnīties jau ar sekām.