Visā cilvēces vēsturē cilvēki ir vēlējušies ceļot, apskatīt vēl līdz tam tik maz iepazīto pasauli, izprast tās dabu, vēsturi un neatkārtojamo varenību. Tajā pašā laikā, kamēr citi tikai ceļo un apskata pasauli, ir tādi, kuri ir spiesti pamest savas mājas, savu ierasto vidi, un riskējot ar savu dzīvību doties prom. Rodas jautājums, no kā šie cilvēki patiesībā bēg - no kara, no valsts iekārtas, nabadzības vai vienkārši no savas dzīves. Kādam ir jābūt iemeslam, lai visu atstātu, dotos prom tur, kur es nevienu nepazīstu, kur neviens nepazīst mani, kur mani nevēlas iepazīt, pieņemt un uzskatīt par pilntiesīgu sabiedrības locekli?
Protams, var jau sēdēt dīvānā, pēc garās dienas nedaudz atslābināties, dzert tēju ar pienu un „gudri” spriest par situāciju, kas man var radīt problēmas. Taču var arī vairāk iedziļināties, un neskatīties uz kādu konkrētu notikumu, bet raudzīties kopsakarībās no sākuma līdz tagadnei, izvērtējot , kas ir novedis līdz pašam notikumam. Manuprāt, nav nekādas jēgas skatīties notikumus katru atsevišķi, labāk būtu skatīties uz ceļu, kurš līdz bēgļu problēmai ir novedis,-kādi notikumi, kāda rīcība izraisa noteiktas sekas, nevis spriedelēt par jau esošo. Tādā gadījumā var izteikt tikai minējumus un gaidīt brīdi, lai vēlāk pārliecinātos par savu minējumu pareizību.
Atgriežoties pie jautājuma, kāpēc cilvēki pamet savu dzīvi mājās, lai par lielu samaksu kāptu šaubīga paskata laivās ar kurām vēlāk dotos uz Eiropu, izkāptu tās krastos ar jaunu vārdu, ar jaunu identitāti un sāktu jaunu dzīvi no tukšas vēl nepierakstītas lapas ar iedomātu virsrakstu "Jauns, bagāts, veiksmīgs eiropietis". Manuprāt ,šī situācija radusies tikai tādēļ, ka daži valstu vadītāji nespēja sadalīt varu un uzsāka karu citas valsts teritorijā.
"Jauns, bagāts, veiksmīgs eiropietis" no parasta, kādas Āfrikas valsts iedzīvotāja, tas ir sapnis lielākajai daļai bēgļu, kas kopā ar ģimeni, vai vieni paši dodas jaunā dzīvē, jo pirms kāpšanas laivā par to ir pārliecinājis nelegālais pārvadātājs. Bēglim, tā ir kā divu pasauļu robeža, no ierastās dzīves pāris stundu laikā kļūt par citu cilvēku, par tādu, nevis kāds viņš ir, bet par tādu, par ko pats vēlas un sapņo kļūt, sasniegt jaunas robežas un izaugsmes iespējas, iegūt izglītību, strādāt labi apmaksātā amatā un braukt ar jaunākā izlaiduma automašīnu.
Ierodoties Eiropā bēgli sagaida vilšanās, no kuras vēlāk rodas agresija un naids pret Eiropu un eiropiešiem, kas tiek parādīta uz valstu robežām, un organizētajos uzbrukumos, kādus pieredzēja gadu mijā Vācijā, jo tā nav piepildījusi viņa cerības iegūt savu sapņu dzīvi, dzīvi, kura tika gaidīta maksājot par vietu laivā, kurai vajadzēja pārvest otrā pasaulē - no nemieriem, nabadzības, bada uz bagātās, veiksmīgās un plaši atvērtās Eiropas pasauli.