Kurš tad cits, ja ne mēs paši!?

Šobrīd mums ļoti aktuāla tēma ir bēgļi. Par to raksta visur – avīzēs, žurnālos, sociālajos tīklos un citur. Cilvēki ir satraukti, un ir tik daudz jautājumi, uz kuriem gribas rast atbildi. Šī neziņa, kā būs? Kas būs? Kas tagad notiks? Ko mēs tālāk darīsim? Un daudzi citi jautājumi mūs moka dienu no dienas.
Kas tad īsti ir bēgļi? Bēgļi, tāpat kā visi mēs, ir cilvēki. Tās ir personas, kas pamet savu zemi, bēgot no vajāšanas, no kara, ekonomiskās krīzes dēļ un citu iemeslu dēļ. Arī dabas katastrofas var būt iemesls bēgšanai. Mums bēgļi vairāk saistās ar musulmaņiem, ar Islāma valstīm.
Kopā ar imigrantiem Eiropā ierodas arī teroristi. Dzirdot vārdu teroristi, daudziem no mums noteikti galvā nāk doma- musulmaņi, bēgļi. Iedomājoties, ka tagad šīs tautības cilvēki bēgs pie mums uz Latviju un dzīvos šeit, daudzus pārņem šausmas. Atceroties notikumus Parīzē un Vācijā, mēs sākam domāt, vai tiešām vajag uzņemt bēgļus Latvijā? Vai tiešām gribam riskēt ar savām dzīvībām? Un ko mēs darīsim, ja tā notiks? Kas mūs aizstāvēs? Vai tiešām esam gatavi zaudēt tik daudz cilvēku? Šie neskaitāmie terorakti, kuros bojā gāja nevainīgi cilvēki, lika daudziem bailēs sarauties. Šo notikumu apspriešana notika ļoti ilgi.
Tagad lielākā daļa domā, ka visi musulmaņi ir teroristi un ir radikāli noskaņoti pret visu Eiropu. Pēc šiem teroraktiem mums ir mainījušās domas par musulmaņiem. Daudziem paliek bail jau tikai iedomājoties, bet, ja tā aizdomājas, ne visi cilvēki ir vienādi, ne visi ir tik radikāli un ne visi grib ļaunu. Ir cilvēki, kas tiešām meklē patvērumu, jaunas mājas, jaunu dzīvi un ir gatavi pieņemt mūsu noteikumus, tradīcijas un mūsu kultūru. Vēlas šeit uzsākt jaunu dzīvi, iemācīties valodu, sākt strādāt un būt vieni no mums.
Domājot par radikāli noskaņotajiem musulmaņiem, manuprāt, mūsu valsts nelielā mērā, bet tomēr riskē ar drošību, uzņemot bēgļus lielā daudzumā. Mums ir ļoti jāuzmanās no masveida bēgļu ierašanās mūsu mazajā valstiņā, bet tomēr ir jāpalīdz, jo arī latvieši kādreiz ir bijuši bēgļi un tāpat meklēja patvērumu citās valstīs. Pirms uzņemam šos imigrantus, noteikti kārtīgi jāpārdomā.
Eiropa nevar atteikties uzņemt bēgļus, jo tie būtu lieli ekonomiskie zaudējumi. Tad jau laikam pareizi saka, ka mūsdienās nauda ir viss un tā ir svarīgāka par cilvēkiem. Negribas jau neko sliktu teikt, bet laikam arī man būs tam jāpiekrīt. Mums nebija tiesības izlemt, visu noteica Eiropas savienība. Slavenā bulgāru gaišreģe Vanga esot teikusi: «Nelaime nāks no visurienes, skars visas tautas… Cilvēki ies bez apaviem un apģērba, dzīvos bez ēdiena, degvielas un gaismas…» «Tas, kas bija apvienojies, sabirs gabaliņos. Tas būs blakus Krievijai». « Musulmaņi sāks ķīmisku karu pret dzīvi palikušajiem eiropiešiem.» Vanga pareģojusi, ka 2043.gadā «Eiropā valdīs musulmaņi» Vai tiešām piepildīsies gaišreģes Vangas pareģojums?
Musulmaņi bēg no savas zemes, lai gan var palikt tur un cīnīties par savu zemi. Lielākā daļa no viņiem meklē labāku dzīvi, labākus apstākļus, nevis bēg no kara. Viņiem nepietiek ar to, kas ir. Arī Latvijā ir musulmaņu biedrība, bet viņiem nav ļaunu nodomu. Viņi ir pret vardarbību. Viņi neatbalsta teroristus un arī par notikumiem Francijā izteicās diezgan skaidri dažādās intervijās, paužot savu nostāju.
Nevēlos visu atlikušo dzīvi dzīvot bailēs un neziņā, kas varētu notikt. Nevēlos Latvijai tādu likteni kā Francijai. Visi šie notikumi skar mūs visus. Vēlos dzīvot vēl ilgi un laimīgi. Sagaidīt savas vecumdienas skaistā, brīvā un mīlošā zemē, tādā kā Latvija tagad. Nekur citur nekad nebūs kā šeit. Vēlos dzīvot drošībā, lai gan nekur pasaulē nav droši. Neviens nav pasargāts no briesmām. Mēs nezinām, kas notiks rīt, parīt, pēc mēneša, pēc gada, pēc diviem... Bet par savu zemi cīnīsimies un sargāsim to. Kurš tad cits, ja ne mēs paši to sargās un rūpēsies!?
Latvija – mana dzimtene, mana tēvzeme, manas mājas un vienmēr tāda paliks gan manā prātā, gan sirdī, un neviens man un visai latviešu tautai to neatņems!