Jaunlatviešu kustības nozīme Latvijas vēsturē (1)

19. gadsimta vidū Latvijā notika dzimtbūšanas atcelšana, daudz ekonomisku pārmaiņu un patriotisma uzliesmojumu. Patriotismu latviešos cēla viņu pašu spīdošie, drosmīgie un talantīgie tautieši - Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns, Atis Kronvalds u.c. Tieši viņus nosauca par jaunlatviešiem, tādējādi apzīmējot par dumpiniekiem, nemierniekiem. Šāda drosme pastāvēt par savas tautas uzskatiem Latvijai 19. gs 50. gados bija ļoti svarīga. Bet kāda tad īsti bija jaunlatviešu kustības nozīme Latvijas vēsturē?
Latvijai jaunlatviešu kustība nozīmēja daudz ko, bet viens no spilgtākajiem guvumiem bija skolu un attīstītas latviešu izglītības sistēmas izveide. Viens no lielākajiem uzsvariem, uz kā jaunlatviešu kustība pamatojās bija tas, ka latviešiem ir jāmācās. Pirmais un vislielākais nopelns šajā ziņā ir Krišjānim Valdemāram. Pēc viņa ieteikuma 1864. gadā tika dibināta Ainažu jūrskola, kas bija pirmā jūrskola Latvijā. Šajā skolā mācības notika trīs valodās - sākumā latviešu un igauņu, bet vēlāk arī krievu valodā. Visas stundas notika bez maksas. Šī skola un izglītības attīstība kopumā bija liels solis pretī brīvai un patstāvīgai Latvijas valstij. Vēlāk atvērās arī daudzas pamatskolas un pagasta skolas. Latvieši pateicoties tam kļuva daudz izglītotāki.
19. gs 50. gados auga ne tikai latviešu izglītības līmenis. Paaugstinājās arī kultūras attīstība. Jaunlatviešiem ļoti svarīgi bija arī izpaust un darīt citiem zināmas savas idejas. Tas tika darīts caur dažādiem laikrakstiem un preses izdevumiem - „Mājas Viesis”, kas bija populārākais no tiem, „Sēta, daba, pasaule” un „Pēterburgas avīzes”. „Mājas viesi” lasīja gandrīz visi jaunlatviešu ideju atbalstītāji, bet valdošajos spēkos tas izraisīja neapmierinātību. Tikai zemniekus neietekmēja šis laikraksts, jo cenzūras dēļ nebija iespējams risināt agrāros jautājumus.
Jaunlatviešu starpā bija daudz folkloristu, rakstnieku, dzejnieku, publicistu un valodnieku - viņiem bija svarīga latviešu valodas attīstība un neizzušana vācu ietekmes dēļ. Tika publicēti daudz literāri latviešu darbi, dzeja, tika vākta folklora, no kuras visievērojamākais darbs tika veikts no Krišjāņa Valdemāra puses, kurš izveidoja dainu skapi. Vēl tika izkopta un veidota nacionālā literārā valoda, kurā vislielākā pateicība būtu jāpauž Jurim Alunānam, kurš izveidoja ap piecsimt jaunvārdu, kuri ātri vien tika pielietoti ikdienā. 1873. gadā tika svinēti pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki, kuros galvenais orators, slavinot savu valsti, valodu un kultūru, bija Atis Kronvalds. Šādi latviešu nacionālie svētki un to veidošana spēcīgi pastiprināja patriotismu daudz latviešu sirdīs un deva lielāku iespēju latviešiem brīvi izpausties un lepoties ar to, ka viņi ir dzimuši Latvijā.
Jāsecina, ka jaunlatviešu devums Latvijas kultūras un pašcieņas attīstībai bija, manuprāt, visnozīmīgākais mūsu valsts vēsturē. Tas attīstīja Latviju daudz dažādās jomās, no kurām dažas bija:
- kultūras attīstība,
- izglītības attīstība,
- valodas un latviešu tautas nacionālisma attīstība.
Šie ģeniālie cilvēki, kas izcēla latviešus no tumsas, kurā vācieši un viņu autoritāšu spiediens bija mūs iedzinuši, Latvijai pēc gadiem deva vislielāko dārgumu, kādu mēs varējām iegūt - pašiem savu brīvu valsti. Viņu kustība Latviju palēnām noveda līdz neatkarības gūšanai.