Mana Latvija (4)

Ikvienam no mums ir savas atmiņas, domas un uzskati par dzimteni – Latviju, par tās dabu, par cilvēkiem un dzīvi tajā. Šie iespaidi mainās tad, kad kaut kas tiek mainīts mūsu dzīvēs. Visbiežāk šie iespaidi mainās, kad dzīvē notiek sliktas lietas (diemžēl).
Man arī bija daudzi uzskati par savu ikdienas dzīvi manā lauku ciematā. Taču visas šīs domas mainījās tad, kad jūnija sākumā es devos darba meklējumos uz Angliju. No laika sākuma man šķita, ka tas būs vienkārši un pat ļoti jauki – būt tālāk no vecāku „acs”, no atbildības, pienākumiem. Bet visi šie ir iedomāti ideāli, kuri patiesībā nav ne tuvu pilnības ideālam.
Tā nu es, citzemju „iekarotājs”, apņēmības un laimes pārņemts, biju tālajā Anglijas pilsētā Peterborough. Tā kā pirmās divas nedēļas man nācās pieskatīt māju, kurā dzīvoju, tad dzīve zēla un plauka, vismaz man tā šķita. Bet tas tā nebija. Šo nedēļu laikā man nācās saskarties ar tādām lietām,darbiem, ar kuriem es nebiju saskāries, kuri man nesaistīja un neintresējā. To visu varēja pārvarēt, bet tad, pirmās nedēļas beigās iestājās „garīgais lūzums”. Bija grūti, pat neizturami, skatīties uz lietām,vietām,cilvēkiem, kas nebija latviski. Dažkārt bija neiespēmai pasmaidīt, nebija gribasspēka no rītiem celties.
Tad es noēmu, ka vairs tā nevar. Pietiek! Gribu braukt mājās!
Ne vienmēr viss izdodas kā gribētos, jo jau otrajā Anglijas dzīves nedēļā, man radās iespēja strādāt. Protams, ka es gribēju braukt uz Latviju, taču pieņēmu lēmumu palikt. Kāpēc? Jo Latvijā tādu darbu nedabūtu. Ar cerību sirdī, es izvēlējos darbu.
Katru dienu strādāju fiziski grūtu darbu. Dienas bija garas. Darba diena ilga apmēram 12 stundas. Mājās es biju, lai paēstu, sakoptos un pagulētu. Vairs nebija morāli grūti, bet fiziski. Es jutos kā vergs. Izsūtīts (labrātīgi) no dzimtenes svešumā.
Dienu no dienas es pavadīju ar domu, ka jau drīz viss murgs beigsies, ka pavisam mazs laiks atlicis līdz es būšu mājās.
Tajā dienā, kad es ielidoju Latvijas lidostā, tad es biju neaprakstāmi laimīgs. Bija un ir prieks, lepnums, ka es dzīvoju šeit – Latvijā! Neskatoties uz to, ka mūsu valstī ir krīze – es mīlu šo valsti! Es mīlu sniegotās ziemas, zaļos pavasarus, saulainās vasaras un krāsainos rudeņus. Es esmu iemīlējis šo zemi, šo tautu, savu dzimteni. Un tas viss ir pateicoties tam, ka es guvu rūgtu pieredzi citā pasaules vietā. Tiesa, es iemācījos daudz lietas darīt patstāvīgi, to visu var arī apgūt šeit – Latvijā. Es novēlu saviem vienaudžiem visas šīs lietas saprast pirms došanās prom no dzimtenes, pirms kaut kas slikts nav noticis.