Tev mūžam dzīvot, Latvija!
Kad es pamostos es sev jautāju :”Kur es esmu?” Es paveros skatienā uz logu un redzu manu vienīgo un mūžīgo Latviju. Šeit es piedzimu un uzaugu. Te mani skolo un mīl. Zeme, kur dzīvo mana ģimene un es –Latvija.
Es domāju, ka Latvija mums , latviešiem, nozīmē ļoti daudz. Kad es aizdomājos, kas ir Latvija, man prāts liek domāt, ka tā ir mūsu zeme, kur varam būt droši un laimīgi, kur ir manas mājas. Gribu izaugt un dzīvot Latvijā. Vēlos domāt un runāt latviski, nepiesārņot valodu. Vēlos, lai visiem šeit ir labi un nevienam nav jābrauc strādāt uz ārzemēm.
Es un mani tuvie ceram, ka Latvija ir un vienmēr būs. Gan tās zaļie meži, gan raibās pļavas un zilie ezeri. Baltās ziemas, zaļie pavasari, smaržīgās vasaras un raibie rudeņi- tas viss ir Latvijā.
Es uzskatu, mūsu mazajai tautai un zaļajai zemei ir un būs jāpastāv. Es ļoti ceru, ka mūsu tuvinieki, kas aizbraukuši uz ārzemēm, atgriezīsies atpakaļ mājās-pie mums Latvijā.
