Pasaule ir milzīga, un mēs ikkatrs esam tikai mazs krikumiņš, taču mēs spējam paveikt lielas lietas un apgriezt visu kājām gaisā. Visa pamatā ir mērķi, ko vēlamies sasniegt, ticība sev un līdzcilvēku atbalsts, ja ikkatrs savas dzīves laikā spētu šo kombināciju iegūt un paglabāt to pie sevis visās veiksmēs un ķibelēs, izrādītos, ka dzīve patiešām ir burvīga un iespējām bagātā.
Lai arī es dzīvoju tik mazā valstiņā kā Latvijā, es nejūtos nespēcīga attīstīties un gūt pieredzi un izaugsmi, jo arī mana dzimtene un es atrodamies Eiropas Savienībā. Tā ir kā mana lielā vecmāmiņa, manas lielās māmiņas- Latvijas māte. Tā ir nobriedusi, vairāk pieredzējusi un iespējām bagātāka. Daudzi kritizē šo savienību, bet vai cilvēks, kurš pats neko nedara, nepieliek ne pirkstiņa , lai padarītu to labāk, spēj vispār teikt ko labāku?
Es šobrīd esmu tikai savas dzīves ceļa paša sākumā, taču, ja man jautātu, ko man devusi ES, es noteikti teiktu, ka daudz, bet tikai mazu daļiņu no tā visa esmu paņēmusi. Būdama aktīva jauniete es viennozīmīgi varu teikt, ka brīnišķīgākais, ko mums, kā jaunākajai paaudzei, sniedz Eiropas Savienība tie ir apmaiņas braucieni, dažādas starpvalstu apmācības, brīvprātīgā darba iespējas citās Eiropas valstīs, kā arī iespēja realizēt savus projektus. Šajā ziņā mana pieredze ir lieliska, un es esmu milzīgu pateicību parāda par to, ka mums ir dotas šādas iespējas.
Bet vai tu zini, kur radās naudiņa jaunajam spēļu laukumam pagalmā vai gājēju celiņam pie skolas? Drošvien neesi domājis par to, tāpēc es ikkatram ieteiktu kādreiz apstāties, pasmaidīt un pavērot apkārtni, tomēr paskatieties uz to no cita skatu punkta. Paskatieties ar domu kāda būtu mūsu Latvija, mūsu ikdiena, ja mēs nebūtu daļa no ES, jo dažkārt mēs aizmirstam pašas vienkāršākās un praktiskākās lietas, kas mums dotas.
