-
Veģetārisms
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 4 | |
1. | VEĢETĀRISMS | 5 |
1.1. | Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu | 5 |
1.2. | Daļēja veģetārisma paveidi | 6 |
1.3. | Jēdziena izcelsme | 6 |
2. | VEĢETĀRISMA VĒSTURE | 7 |
2.1. | Vai mūsu senči ēda gaļu? | 8 |
2.3. | Uztura vērtība | 9 |
2.4. | Olbaltumvielas | 9 |
2.5. | Dzelzs | 9 |
2.6. | B12 vitamīns | 10 |
2.7. | Taukskābes | 10 |
2.8. | Kalcijs | 11 |
2..9. | D vitamīns | 11 |
2.10. | Mirstība un mūža ilgums | 11 |
3. | PĀRTIKAS DROŠĪBA UN SAINDĒŠANĀS DRAUDI | 12 |
3.1. | Medicīniskās nostādnes | 13 |
3.2. | Vai tad gaļu saturoša barība nav cilvēkam veselīga? | 13 |
4. | KĀPĒC GAĻĒDĀJI BIEŽĀK SLIMO UN ĀTRĀK NOMIRST? | 14 |
4.1. | Saindēšanās | 14 |
4.2. | Vēzis | 15 |
4.3. | Ķīmiskās diēta | 15 |
4.4. | Dzīvnieku slimības | 16 |
4.5. | Sirds slimības | 16 |
4.6. | Pūšana | 17 |
4.7. | Aknu slimības, podagra, artrīti | 17 |
4.8. | Pilnīga attīrīšanās | 18 |
5. | VEĢETĀRIEŠU VESELĪBA IR IEVĒROJAMI LABĀKA NEKĀ GAĻĒDĀJIEM | 18 |
5.1. | Veģetārieši ir fiziski spēcīgāki nekā cilvēki, kas ēd gaļu | 19 |
5.3. | Vai mans ķermenis saņems pienācīgi daudz barības vielu, ja neēdīšu gaļu? | 20 |
6. | FIZIOLOĢIJA | 21 |
7. | Dzīvnieku aizstāvības ētika | 21 |
8. | Veģetārisms un reliģija | 22 |
9. | Ekonomika | 23 |
10. | PSIHOLOĢIJA | 23 |
10.1. | Vara dod mums tiesības ēst dzīvniekus | 24 |
10.2. | Demogrāfija | 24 |
10.3. | Dzimums | 25 |
11. | CŪKU AUDZĒŠANAS INDUSTRIJA | 25 |
11.1 | Cūkgaļa un ķīmiskie produkti | 27 |
11.2 | Lapsas un ūdeles | 27 |
12. | DZĪVNIEKI, KURI NOGALINA VIENS OTRU | 30 |
12.1 | Eskimosi | 30 |
13. | VAI IR KĀDS SAKARS STARP BADU PASAULĒ UN CILVĒKU PARADUMU ĒST GAĻU? | 32 |
14. | APTAUJA | 32 |
14. | Secinājumi | 33 |
15. | IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI | 37 |
16. | ANOTĀCIJA | 37 |
PIELIKUMS | 38 | |
1.pielikums | 38 | |
LATVIJĀ | 38 | |
PASAULĒ | 39 | |
2. pielikums | 43 | |
3.pielikums | 49 | |
Veģetārisma paveidi | 49 |
Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība(augļi, graudi, dārzeņi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus(visu veidu gaļa, tai skaitā zivis, putnu gaļa un vēžveidīgie). Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīves viedu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem.
Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīta ar morāli, reliģiju, kultūru, morāli, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi, vai veselību.
Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav olu, bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. piena produkti un medus. Teiksim, vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu, turklāt plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur (vilna, kažokādas, ādas, kosmētika utt.).
1.1. Uztura veidi, kas saistīti ar veģetārismu
Frutārisms- uztura veids, kurā ir tikai augļi, rieksti, sēklas un citi produkti, kas iegūti, neiznīcinot pašu augu.
Su veģetārisms- radies hinduisma, tajā nav smakojošu dārzeņu: ķiploki, sīpoli, puravi u.tml.
Makrobiotiskais uzturs- tā pamatā ir veseli graudi un pupiņas. Taču ne visas makrobiotiskās diētas ir veģetāras, jo dažās no tām tiek lietotas zivis.
„Raw” vegānisms- šo uzturu veido svaigi augļi vai nelielā temperatūrā apstrādāti augļi, dārzeņi un rieksti.
Vegānisms- tā kā vegāni nelieto nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, tad to nav arī viņu uzturā.
…
. Mēs zinām, ka dzīvība eksistē, pateicoties Saules enerģijai, un šī enerģija uzkrājas zaļajos augos, riekstos, augļos, graudos un dārzeņos. Citiem vārdiem, mēs pārtiekam no "dzīvās pārtikas", kurā dzīvības enerģija saglabājas neskarta. Daudzi augi savu dzīvinošo enerģiju saglabā vēl ilgu laiku pēc to noplūkšanas vai novākšanas; sēklas savu dīgtspēju saglabā pat vairākus gadus. No otras puses, gaļa sāk sadalīties jau dažas stundas pēc dzīvnieka nāves. Jau pirms gadu tūkstošiem jogas un gudrie mācījuši, ka gan ķermenis, gan prāts atrodas tiešā atkarībā no apēstās pārtikas. "Mēs esam tie, ko mēs ēdam," - teiktais attiecas gan uz ķermeni, gan prātu. Patiesībā vārds "veģetārietis" (vegetfrian - vegetable) radies nevis no vārda "dārzeņi", bet gan no latīņu vārda vegetare, kas nozīmē "atdzīvināt". Kad romieši lietoja vārdu savienojumu homo vegetus, viņi ar to domāja spēcīgu, kustīgu un veselīgu personību. Bet šodien ar jēdzienu veģetārieši tiek domāti tikai augēdāji cilvēki.
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Veģetārisms - cilvēka dabiskā diēta
Реферат для средней школы21
-
Veģetārisms, veģetārais uzturs
Реферат для средней школы6
-
Veģetārisms
Реферат для средней школы20
Оцененный! -
Veģetārs uzturs
Реферат для средней школы4
-
Koraļļu kalcijs un tā galveno minerālvielu ietekme uz cilvēka organismu
Реферат для средней школы25
Оцененный!