Mioloģija. Fascijas. Sinoviālās makstis

Mioloģija zinātne par muskuļiem.Skeleta kustību aparāta aktīvā daļa,veidota no šķērsvītrotās muskulatūras.Muskuļu saraušanās pakļauta cilvēka gribai.Muskuļus iedala pēc atrašanās vietas : ķermeņa muskuļi,galvas muskuļi,kakla muskuļi,apakšējo ekstremitāšu muskuļi,augšējo ektremitāšu muskuļi. Katram muskulim izšķir ķermeni jeb vēderiņu un cīpslu.Katram muskulim ir 2 cīpslas. Muskuļu vēderiņš sastāv no daudzdām sķērsvītroto muskuļu šķiedrām,kas veido dažāda resnuma muskuļu kūlīšus.Muskuļu kūlīši savā starpā saista plāna saistaudu starpkārta-endomysium.Muskuļi kūlīši ir saistīti ar saistaudiem,izveido kuskuli un no ārpuses visu muskuli klāj permysium.Muskuļu cīpsla veidota no blīviem saistaudiem,spīdīga,gaiši dzeltenā krāsā.Muskuļu vēderiņs ir tumši sārtā krāsā.Muskuļiem pienāk nervi un asinsvadi.Nervu impulsi izsauc muskuļu kontrakciju-kustību šķiedras eferentās.Aferentās jeb jušanas impulsi nāk no muskuļu receptoriem.Simpatiskās šķiedras atbild par muskuļu trofiku-barošanu.Muskuļu vēderiņš labi apasiņots-cīpslas mazāk.Platās cīpslas sauc par aponeiroze.