Eiropas Savienībā pastāv vienotas pārtikas produktu marķēšanas prasības un Latvijā par pārtikas aprites, ražošanas un marķēšanas politikas izstrādāšanu un īstenošanu ir atbildīga Zemkopības ministrija. Latvijā pārtikas produktu marķēšanas kārtību un prasības nosaka, 2004. gada 23. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 964 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”. Šo noteikumu 1.pielikums nosaka, tās pārtikas preču sastāvdaļas – alergēnus, ko obligāti jānorāda marķējumā. Pie obligāti norādāmajām sastāvdaļām ir arī graudaugi, kas satur lipekli (glutēnu) (t.i., kvieši, rudzi, mieži, auzas, speltas kvieši, triticumturgidumpolonicum vai to hibridizēti celmi), un to produkti, izņemot:
a) glikozes sīrupus uz kviešu bāzes, ieskaitot dekstrozi;
b) maltodekstrīnus uz kviešu bāzes;
c) glikozes sīrupus uz miežu bāzes;
d) graudaugus, ko izmanto, lai iegūtu destilātus vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu stipro alkoholisko dzērienu un citu alkoholisko dzērienu ražošanai.
Ar papildus informāciju par celiakiju un dzīvi bez glutēna, kā arī ar atbalsta iespējām var iepazīties biedrības „Dzīve bez glutēna” mājaslapā un Celiakijas atbalsta biedrības mājaslapā.
Darba gaitā tika secināts, ka māsai veicot celiakijas pacientu aprūpi, ir jāizvērtē un jānosaka pacienta vajadzības, saprotoši un prasmīgi jāpalīdz pacientiem šīs vajadzības nodrošināt. Saistībā ar celiakijas pacientiem ir būtiski uzsvērt, ka slimības gadījumā tiek traucēts vajadzību pirmais līmenis - fizioloģiskais, jo ir jāievēro diēta, jāseko līdzi uzturam. Ir vairākas organizācijas un atbalsta grupas Latvijā, kurās iespējams saņemt informāciju un palīdzību. Būtiski aprūpes faktori ir tas, ka bērniem diagnoze noteikta agrīnā vecumā, labas zināšanas par bezglutēna pārtiku, bezglutēna pārtikas pieejamība ārpus mājas, sevišķi pusaudžu vidū. Celiakijas pacientu aprūpē ir būtiski izprast apstākļus, kas ietekmē veselību. Būtiski ir spriedzes samazināšana, jo pacienti saskaras ar ļoti lielu psiholģiski emocionālo slodzi.
…
