Embolija= asinsvada vai limfvada aizsprostojums, ko rada emboli — svešasdaļiņas, kuras pārvietojas ar asinīm vai limfu. Visbiežāk embolu veido asins receklis (trombs), kas atrāvies no piestiprināšanās vietas. Šo embolijas veidu sauc par trombemboliju. Embolus var izveidot arī taukšūnas, gaisa vai gāzes pūslīši, mikroorganismi un ļaund. audzēju šūnas. Emboli, nosprostojot asinsvadu, rada orgānos vai audos asinsrites traucējumus, kuru rezultātā izveidojas infarkts vai gangrēna. Vissmagāk noris galvas smadzeņu, sirds asinsvadu, plaušu artērijas embolija, kuras sekas var būt pēkšņa nāve.
Plaušu artērijas embolija (PAE) ir svarīga starptautiska veselības problēma. To ir grūti diagnosticēt, un bieži vien tā netiek diagnosticēta. Neārstētas PAE gadījumā mirstība ir apmēram 30%. Atbilstoša (antikoagulantu) terapija var mazināt mirstību līdz 2-8%. Tomēr daudzi PAE gadījumi netiek diagnosticēti un ārstēti, radot smagas sekas. Dziļo vēnu tromboze (DzVT) un PAE ir biežākie komplikāciju un nāves cēloņi pēc ķirurģiskas operācijas, traumas vai dzemdībām, kā arī dažādu medicīnisku stāvokļu gadījumā.
Klīniskiem mērķiem tiek ierosināts klasificēt PAE divās galvenajās grupās: masīva un nemasīva. Masīvai PAE raksturīgs šoks un/vai hipotensija (sistoliskais spiediens 90 mm Hg vai asinsspiediena pazemināšanās 40 mm Hg ilgāk nekā 15 minūtes, ja tās cēlonis nav aritmija, hipovolēmija vai sepse). Pārējos gadījumos var tikt diagnosticēta nemasīva PAE. Daļai slimnieku, kam ir nemasīva PAE, ehokardiogrāfijā (EhoKG) iespējams konstatēt labā kambara (LK) hipokinēzi. Darba grupa ierosina saukt šo apakšgrupu par submasīvu, jo arvien vairāk pierādījumu liecina, ka šai pacientu grupai prognoze var būt citāda nekā tiem, kam ir nemasīva PAE un normāla LK funkcija (sk. 1. shēmu).…
