Celiakija (Disease Celiac) ir gremošanas trakta slimība, kurai ir raksturīga graudu olbaltumvielu nepanesība organismā.[4.] Celiakijas slimniekiem tiek bojātas sīkās bārkstiņas, kas klāj tievās zarnas gļotādu.
Pirmo reizi par celiakiju tika ziņots 200 gadus pēc Kristus dzimšanas, to atklāja Romas impērijas ārsts- Aretejs, viņš celiakijai deva nosaukumu - „ Liels vēders ”. Celiakija ir viena no tām slimībām, kura spēj paslēpties aiz dažādiem simptomiem, kas pat dažkārt šķiet netipiski šai slimībai.
Šī slimība var sākties ar pavisam nelieliem simptomiem, līdz nepievēršot slimībai uzmanību var viss nonākt līdz daudzu orgānu smagiem bojājumiem. Celiakijas gaita var būt atkarīga tikai un vienīgi no slimnieka un tā cik viņš ir jūtīgs pret glutēnu.[1]
Glutēns-augu olbaltums, ta nav kaitīga viela,bet gan labs proteīna avots, tas sastāv no diviem proteīniem (gliadīns un glutenīns).Glutēnu cilvēki parasti lieto ikdienā ēdot graudaugu produktus (maize, milti, graudu batoniņi,makaroni) , to pat pēdējo gadu laikā izmanto kā stabilizātoru plašā ēdienu klāstā, piemēram, kečupa, majonēzē, saldējumā utt., bet diemžēl bieži vien nav iespējams redzēt glutēnu uz etiķetes, jo ražotāji to neuzrāda.Tāpat mūsdienās cilvēki lieto glutēnu saturošas zāles. Glutēns zālēs var būt kā – milti, graudu spirts, krāsvielas (karamele,dekstrīni, utt.). [11.]…
